Varētu kļūt par RAKUS partneri
Patlaban Daugavpils Reģionālai slimnīcai ir trīs dibinātāji un valsts varētu nākt klāt kā ceturtais. Iespējams, šis process varētu sakrist ar reģionālo slimnīcu līmeņošanu. Nākotnē tā varētu kļūt par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sadarbības partneri. Tādējādi cer uzlabot gan medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, gan arī pētniecības darbu.
Slimnīcas nokļūšana valsts redzeslokā ir svarīga arī pacientiem, jo daudzi procesi notiks citādāk nekā šobrīd, sacīja Vaivode.
Tiekoties ar pašvaldību un slimnīcu vadību, veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") skaidroja savu redzējumu par valsts iesaisti reģionālā līmeņa slimnīcu pārvaldībā. Tas ļaušot nodrošināt ciešāku augstākā līmeņa – klīnisko universitātes slimnīcu un reģionālā līmeņa slimnīcu savstarpēju sadarbību un integrāciju, sasniedzot virsmērķi: veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu.
Paredzams, ka tuvākajās divās nedēļās Veselības ministrijas, Daugavpils pašvaldības un Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārstāvji sagatavos konkrētu rīcību plāna piedāvājumu procesa uzsākšanai un īstenošanai.
Veselības ministrijas iesaistīšanās slimnīcas pārvaldībā būšot pirmais solis, īstenojot visaptverošu slimnīcu tīkla reformu Latvijā.
Iespēja atgūt ES finansējumu
Slimnīca valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode uzsvēra, ka pēc iecerētajām pārmaiņām Daugavpils Reģionālā slimnīca nekur nepaliks, tā funkcionēs un turpinās snieg reģiona iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību, diennakts režīmā šeit būs pieejami pakalpojumi, kas nav piejami citās reģionālajās slimnīcās, piemēram, invazīvā kardioloģija.
"Lai arī finansiālā situācija iestādē saglabājas sarežģīta, ar astoņu mēnešu revīzijas ziņojumu Daugavpils Reģionālā slimnīca ir spējusi pierādīt, ka tā ir iestāde ar perspektīvu. Līdz ar to tai patlaban ir atcelts grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss.
Situācijas stabilizācija ļāvusi Daugavpils Reģionālai slimnīcai atgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu
– Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) iesaldēto maksājumu 2,4 miljonu eiro apjomā, kas slimnīcai ir ļoti būtiski," sacīja Vaivode.
Iesaldētos līdzekļus slimnīca varēja atgūt pēc tam, kad tai tika noņemts grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss. "Viegli tas nenāca, taču Daugavpils Reģionālās slimnīcas jaunajai valdei to ir izdevies panākt. CFLA finansējuma atjaunošana ļaus veikt nepieciešamos maksājumus projektā, kura gaitā ir iegādāts jauns jaudīgs rentgens, lineārais paātrinātājs, kā arī dažādas citas iekārtas. Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noņemšana pavērusi iespēju pretendēt uz ES finansējumu arī nākamajā plānošanas periodā, kas slimnīcai stratēģiski ir ļoti svarīgi," skaidroja slimnīcas vadītāja.
Turpmāk jaunos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos slimnīca cer iegādāties gan jaunu aprīkojumu, gan arī veikt infrastruktūras izmaiņas, kas nepieciešamas tās attīstībai.
Algas kavēsies mēnesi
Iepriekšējo gadu Daugavpils Reģionālā slimnīca pabeidza ar parādiem. Tie gan neesot bijuši kritiski.
"Sniega lavīnai līdzīgās finansiālās problēma ārstniecības iestādē sākās šī gada sākumā. Galvenais iemesls tām bija tas, ka Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārvaldības modelī nebija veiktas nepieciešamās izmaiņas un slimnīca turpināja strādāt kovida laika režīmā, kaut bija jāmaina gan personāla piesaiste, gan arī ārstnieciskie procesi atbilstoši valstī esošajai epidemioloģiskajai situācijai," sacīja Vaivode.
Lielākā slimnīcas problēma patlaban ir līdzekļu iztrūkums finanšu plūsmās. Šobrīd tās ir izdevis stabilizēt, slimnīca nav bankrotējusi un turpina sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī. Situācijas uzlabojumu ir izdevies panākt, tai skaitā
vienojoties ar personālu, daļa no kura izmaksai decembrī paredzēto algu ir piekritusi saņemt janvārī.
"Ar šo ārkārtas paziņojumu par panākto vienošanos ar darbiniekiem, par ko esmu viņiem ļoti pateicīga, Daugavpils Reģionālā slimnīca nāca klajā pirmdien, 18. decembrī. Viena lieta ir skaitļi budžetā un finanšu pārskatos, bet pavisam cita lieta ir reālā naudas plūsma," sacīja Vaivode.
Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa atcelšana un valsts iesaiste slimnīcas problēmu risināšanā esot ļāvusi vairot piegādātāju atsaucību. "Individuāli ar katru piegādātāju slēdzam līgumus par parādu apmaksas grafikiem. Ceru arī uz pozitīvu rezultātu jaunajā finanšu gadā, kad Daugavpils Reģionālajai slimnīcai būs rezerves telpa manipulācijām ar finansējumu jaunajam periodam un kad būs veiktas reformas iekšējās pārvaldības strukturālā," sacīja valdes priekšsēdētāja.
Slimnīcas parādu summa patlaban pastāvīgi mainās, un vadītāja pieļauj, ka
finanšu gadu Daugavpils slimnīca varētu noslēgt ar 6 miljonu eiro zaudējumiem.
Jauni pakalpojumi un mazāk virsstundu
Iekrātos parādus Daugavpils Reģionālā slimnīca plāno atmaksāt, gan pateicoties nākamgad paredzētajam valsts finansējuma palielinājumam medicīnas nozarei kopumā, gan arī kāpinot sniegto pakalpojumu apjomu.
Patlaban slimnīca pieteikusi Nacionālajam veselības dienestam jaunas pakalpojumu programmas. Piemēram, akceptēta bērnu paliatīvās aprūpes kabineta izveidi, kas būtu svarīgi mazajiem pacientiem, kuri nonākuši slimnīcā ar smagām diagnozēm. Šāda programma pagaidām nav nevienā citā ārstniecības iestādē Latgalē.
Tāpat slimnīcas plāno paplašināt onkoloģiskās ķirurģijas klāstu, kā arī lielākā apjomā sniegt visu līguma ietvaros paredzēto ambulatoro aprūpi.
Vēl viena iespēja ir iekšēju reformas, ar kurām plāno būtiski samazināt virsstundu skaitu, kas slimnīcai izmaksā dubultā. Paredzams, ka vienošanos slēgšana ar darbiniekiem par summēto darba laiku triju mēnešu griezumā ļautu būtiski mazināt virsstundu apjomu. Provizoriski tas ļaus slimnīcai gadā ietaupīt vismaz divus miljonus eiro.
"Visdrīzāk Daugavpils Reģionālā slimnīca arī nākamo gadu nespēs noslēgt ar pozitīvu bilanci. Taču slimnīcas uzdevums ir samazināt zaudējumu apmēru un kopā ar otru valdes locekli Edgaru Labsvīru mums ir redzējums, kā to izdarīt," sacīja Inta Vaivode.
Tas, vai slimnīcā tiks paaugstināti pakalpojumu tarifi, būšot atkarīgs no valsts redzējuma.
"Daugavpils Reģionālajā slimnīcā joprojām ir daudzās pakalpojumu programmas, kur tarifs ir mazāks nekā pakalpojuma pašizmaksa. Klasisks piemērs tam ir pacientu ēdināšanu, kas vidēji izmaksā 10 eiro diennaktī, bet valsts apmaksā tikai 7 eiro. Tas ir jautājums, kas skar veselības aprūpi visā valstī, ne tikai Daugavpili," norādīja Vaivode.
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājā Inta Vaivode patlaban ir apstiprināta amatā ar pastāvīgu valdes pilnvarojuma līgumu. Savukārt otrs valdes loceklis Edgars Labsvīrs šo amatu ieņem līdz iepriekšējā valdes locekļa termiņa beigām. Pēc tam saskaņā ar likumu paredzēts sludināt konkursu arī uz šo amatu.
KONTEKSTS:
Daugavpils Reģionālā slimnīcā paliek parādā nu jau ne tikai piegādātājiem, bet arī darbiniekiem. Ārstiem, kuru alga pārsniedz 2000 eiro, daļu samaksas par darbu pārskaitīs nākamajā gadā, bet parāds piegādātājiem mērāms 6 miljonos eiro.
Jaunā slimnīcas valde, kas oktobrī nomainīja līdzšinējo vadītāju Grigoriju Semjonovu, izpētījusi, ka parādi sāka krāties šī gada februārī. Gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, lēsts, ka šogad pietrūkst 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa sarukusi līdz 7,6 miljoniem eiro.
Slimnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs ir Daugavpils pašvaldība, kurai pieder gandrīz 90%, bet Daugavpils savu naudu slimnīcā, lai palīdzētu risināt šo situāciju, neieguldīja. Decembra vidū sarunās ar slimnīcas lielāko kapitāldaļu turētāju – Daugavpils pašvaldību – un Veselības ministriju panākta konceptuālā vienošanās, ka valsts pārņems daļu slimnīcas kapitāldaļu.
