"Nepieciešams paraudzīties uz Latvijas sabiedrības attieksmi pret savu sarežģīto vēsturi"
Prezidenta ieskatā tieši pēdējā desmitgadē ir redzama globāla tendence izvērtēt Rietumeiropas impēriju koloniālisma politiku un tās līdz mūsdienām turpinošās ietekmes.
"Tiek piedāvāti ļoti atšķirīgi risinājumi – sākot ar radikālu visu koloniālisma pēdu izdzēšanu un kompensāciju prasīšanu no kādreizējo kolonizatoru pēctečiem līdz pat šo vēstures traģisko lappušu aizmiršanai. Ir skaidrs, ka Rietumos ilgi dominējošais neitrālais vai tikai vāji nosodošais skatījums uz to vairs nav un nebūs iespējams. Šo globālo diskusiju kontekstā būtu nepieciešams paraudzīties arī uz Latvijas sabiedrības attieksmi pret savu sarežģīto, bieži vien traģisko vēsturi," atzīmēja Levits.
Valsts prezidents norādīja, ka Latvijas valsts politika šajā ziņā ir konsekventa – tā visdažādākajos veidos piemin un nosoda okupācijas režīmu noziegumus un godina savus brīvības cīnītājus. Levita ieskatā tas atbilst arī sabiedrības vairākuma nostājai. Šāda valsts politika un sabiedrības vairākuma apzinātā nostāja norādot uz to, ka "šajā aspektā mūsu demokrātisko vērtību sistēma ir stabila".
Levits atgādināja, ka "mūsu mentalitātē ir daudz krievu un padomju koloniālisma vēstures nospiedumu, no kuriem daļa ir redzamāki, daļa mazāk redzami, bet vairums saglabājas zemapziņas līmenī". Prezidents atzīmēja, ka daudzās Latvijas vietās uzstādītie Vladimira Leņina un citu okupantu varasvīru pieminekļi tika novākti Atmodas laikā un tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas, taču daudzi okupācijas varas uzstādītie pieminekļi un citas zīmes tā arī palika neaiztikti.
Levits norādīja, ka uz Krievijas agresijas pret Ukrainu fona sabiedrības vairākumam radās skaidrība, ka šie pieminekļi un citas zīmes nav tikai "nevainīgas" vēstures mantojums, bet gan mērķtiecīgi uzstādīti ideoloģiski objekti. Viņaprāt, to pastāvēšana mūsdienās aktīvi simbolizē neatkarīgai, demokrātiskai, latviski nacionālai Latvijas valstij naidīgu ideoloģiju, kas nav savienojama ar Latvijas valsts pamatiem un Satversmē noteiktajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām.
Prezidenta ieskatā ielu nosaukumi un citi vietvārdi – rusifikācijas un koloniālisma politikas redzamais mantojums
Levits par "simbolisku aktu" atzīst pieminekļa Uzvaras parkā, Rīgā, demontāžu, attīrot Latvijas publisko vidi no padomju okupācijas režīmu slavinošajām zīmēm.
Levits uzskata, ka vēl kāds padomju okupācijas un ar to saistītās Krievijas rusifikācijas un koloniālisma politikas redzamais mantojums ir ielu nosaukumi un citi vietvārdi.
"Liela daļa ielu nosaukumu un vietvārdi, kas atgādina par sīkākiem padomju okupācijas varasvīriem, par vietējiem kolaboracionistiem vai citādā veidā ir nepārprotami saistīti ar Padomju Savienību vai arī carisko Krieviju, joprojām ir palikuši un veido daļu no mūsu publiskās vides," atzīmēja Levits.
Tādēļ Levits rosina Saeimu pieņemt likumu par komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu.
"Attieksme pret mūsu pagātni un to reprezentējošiem ielu nosaukumiem un vietvārdiem ir nacionāla līmeņa jautājums. Attieksme pret tiem dažādās pašvaldībās nevar būt atšķirīga. Tai ir jābūt vienādai visā valstī. Tādēļ tas ir Saeimas jautājums," norādīja Valsts prezidents.
Levits uzskata – vietu pārdēvēšanas izmaksas jāsedz valstij
Tāpat Levits atzīmēja, ka likums ir tehniski vienkāršs: "Tam jāsatur sekojošs regulējums: to ielu un citu vietvārdu nosaukumu saraksts, kuri attiecīgajām pašvaldībām ir jāpārdēvē, pienākums pašvaldībām šos nosaukumus viena gada laikā pārdēvēt, regulējums par pārdēvēšanas izmaksām," norādīja Levits, atzīmējot, ka, viņaprāt, izmaksas būtu jāsedz valstij."
Levits paziņojumā atsaucas uz biedrības "Publiskās atmiņas centrs" izveidoto pārdēvējamo ielu nosaukumu sarakstu un tās sagatavotu likumprojektu ar anotāciju. Biedrības sagatavotais likumprojekts, tāpat arī anotācija, būs jāpārveido atbilstoši Saeimā pieņemtajai likumdošanas tehnikai, atzīmēja Levits. Viņš uzskata, ka svarīgākā informācija ir ietverta biedrības sastādītajā sarakstā ar vairāk nekā 80 ielu nosaukumiem un citiem vietvārdiem, kuri būtu pārdēvējami.
Prezidents uzskata, ka šis saraksts attiecīgajai Saeimas komisijai būtu rūpīgi jāizskata. "Ļoti iespējams, ka gan attiecīgajā komisijā, gan sabiedrībā varētu notikt plašāka diskusija, it sevišķi par trim sarakstā iekļauto nosaukumu grupām," atzīmēja Levits.
Levits: Diskusijas par jauniem nosaukumiem būs uzskatāmas par pienesumu mūsu vēsturiskās apziņas līmeņa celšanai
Pirmā grupa ir saistīta ar latviešu kultūras darbiniekiem – kolaboracionistiem, otrā grupa – ar dažādu laikmetu krievu zinātniekiem, rakstniekiem un citām personībām, kam nav tieša sakara ar Latviju, savukārt trešā grupa saistīta ar apdzīvoto vietu nosaukumiem, kuri saglabāti krievu valodā, tikai transliterēti latīņu burtiem.
"Latviešiem ir daudz godājamu personu, svarīgu notikumu, ar mūsu pasaules redzējumu saistītu jēdzienu, uz kuriem varētu norādīt pārdēvējamo ielu nosaukumi. Šeit sabiedrībai būtu jāiesaistās ar saviem priekšlikumiem. Jebkurā gadījumā jau pašas diskusijas par šiem nosaukumiem būs uzskatāmas par pienesumu mūsu vēsturiskās apziņas līmeņa celšanai," uzskata Levits.
Prezidenta ieskatā viena sabiedrības daļa joprojām uzskata, ka mūs kaut kas tomēr vēl saista ar Krieviju, piemēram, kad tiek izvēlēta krievu valoda kā otrā svešvaloda skolā, kad tiek prasītas krievu valodas prasmes darbā un tamlīdzīgi. Levits uzskata, ka tā ir sava veida "mazohistiska pašdiskriminācija", kuras saknes meklējamas neapzinātā, represīvā okupācijas režīma ieaudzinātajā piederības vai vismaz tuvības sajūtā "krievu pasaulei" – pat vēl trīsdesmit trīs gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
"Vēsturiski tas ir saprotami. Upura orientēšanās uz varmāku vēl ilgi pēc tam, kad tā vara jau ir beigusies, psiholoģiski ir visai bieža reakcija. Taču tas mūs kā sabiedrību dara nebrīvus. Tas traucē mums izvērtēt savu pagātni atbilstoši mūsu šodienas morālajām vērtībām un atbrīvoties no tāda pagātnes mantojuma, kas kropļo mūsu pašizpratni un pasaules redzējumu," norādīja Levits, uzsverot savu uzskatu, ka Latvijā nav vajadzīgas ielas un citi vietvārdi, kas tur godā padomju okupācijas režīmu vai cariskās Krievijas impēriju.
KONTEKSTS
Atbrīvošanās no padomju laika mantojuma visā Latvijā aktīvi atsākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Likvidējot padomju mantojumu, visā Latvijā demontēti vairāki desmiti padomju armijai veltīti objekti un daudzviet pārdēvētas ielas.
