Militārā parāde 11.novembra krastmalā bija viens no visplašāk apmeklētajiem svētku pasākumiem Rīgā. Bet diena sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā, svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, kam sekoja svinīgā Saeimas sēde un citi gan tradicionāli, gan tieši šī gada svētkiem oriģināli veidoti pasākumi.
Pie Brīvības pieminekļa jau rīta pusē ar ziediem Latvijas karoga krāsās Latvijas Radio satika Anitu un Kārli:
Anita: Mums rīts sākas jau agri, mēs gandrīz katru gadu nākam nolikt ziedus.
Kārlis: 18. novembris ir viens no svarīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē, tas ir jāatzīmē visiem latviešiem, lai atcerētos, no kurienes mēs esam nākuši, cik svarīga ir mūsu vēsture, un to, par ko mūsu senči cīnījās.
Anita: Es jūtos ļoti laimīga Latvijā. Mums ir brīnumskaista zeme. Protams, vienmēr kaut kas varētu būt labāk, bet, man šķiet, – ja mēs būsim atvērti un ticēsim, ka varam katrs pielikt savu roku, lai valsts turpinātu attīstīties, Latvija tikai augs.
Arī Leopoldam un viņa māmiņai Aijai svarīgi katru gadu svētkos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, valsts svētki viņiem cieši savijušies ar ģimenes svētkiem:
Aija: Man ir dzimšanas diena 14. novembrī, Leopoldam ir vārda diena 15. novembrī, pēc tam viņa brālim ir dzimšanas diena 16. novembrī, tā ka mēs visu nedēļu dzīvojam svētku noskaņā, un šodien ir kulminācija.
Latvijas Radio: Redzu pēc ietērpa, ka Leopolds ir jaunsargs. Izstāsti mazliet, ko tu dari Jaunsardzē?
Leopolds: Mācos šaut, mācos šauteni izjaukt un salikt, mācos stāju.
Latvijas Radio: Ko tev šie svētki nozīmē?
Leopolds: Latvija ieguva brīvību!
Doma laukumā Latvijas Radio sastapa Līgu ar dēliem Emīlu un Ralfu, viņi vērojuši militāro parādi, mazliet nosaluši un nu dodas svētkus svinēt ģimenes lokā:
Emīls: Latvijai paliek 105 gadi, un mēs svinēsim, noteikti mājās ēdīsim arī kūku Latvijas krāsās.
Līga: Cenšamies, cenšamies. Jā, jo puikas aug, un ir jāsaņemas, lai arī varbūt ir mazlietiņ auksti, tomēr ir jāatnāk, jāskatās un jāpiedalās. Kopā ar visiem tā svētku sajūta jāiegūst.
Latvijas Radio satika arī Pēteri ar mazo dēliņu, kuri tieši šodien aizsākuši jaunu tradīciju:
Pēteris: Šodien ļoti labs noskaņojums. Šogad pirmo reizi ar savu dēlu atnācu nolikt ziedus pie pieminekļa. Ceru, ka tā būs jauna tradīcija. Tāpēc jo īpaši tāds pacilājošs noskaņojums. Es esmu latvietis, mans dēls ir latvietis, mums ir dota sava valsts, mēs to novērtējam, un, cerams, ka tā būs vienmēr. Mēs vispār ģimenē esam lieli Latvijas patrioti, jo mēs ar sievu esam tautas deju dejotāji paaudzēm jau, tagad arī dēls dejo. Mums Latvija, tās vēsture, kultūra ir ļoti tuva. Novēlējums Latvijai – esi stipra un liela kā vienmēr!
