ĪSUMĀ:
- Būvnormatīvi nosaka, kādā temperatūrā un cik ātri dzīvokļos jānodrošina karstais ūdens.
- Kompānijas "YIT" jaunā projekta dzīvoklī šī prasība nodrošināta netiek.
- Būvinženieris: Daudzi jauna tipa projekti grib likt skaitītāju koridorā, tāpēc ūdens tiek piegādāts dzīvoklim lēnāk.
- Atrast būvniekus un saskaņot darbus ar mājas īpašniekiem, lai rastu risinājumu pašrocīgi, ir sarežģīti un dārgi.
- Projektētāja devusies mūžībā, bet būvprojekta vadītājs un būvvalde savu atbildību pie likumam neatbilstošā projekta nesaskata.
- SIA "YIT Latvija" savu vainu problēmās ar karstā ūdens piegādi nesaskata.
- Arī citos jaunajos projektos novērojama līdzīga problēma.
Dace pirms aptuveni pieciem gadiem sākusi meklēt jaunu dzīvokli ar saviem atlases kritērijiem, visu ļoti rūpīgi un kārtīgi izvērtējot. Viens no kritērijiem – mājas projekta attīstītājam jābūt Latvijā ilgstoši pazīstamam un ar citām jau ekspluatācijā nodotām mājām.
"Ja valsts, pašvaldība ir pieņēmusi šīs mājas ekspluatācijā, man šķita tāds garantu garants, ka šai daudzdzīvokļu mājai nevarētu būt tādas globālas problēmas. (..) Vēl kas man bija svarīgi – lai dzīvojamā māja būtu energoefektīva, lai, nomainot veco dzīvokli pret jauno, man nebūtu tik lielas izmaksas. Tas ir saistīts gan ar apkuri, gan ar ūdens padevi," pastāstīja Dace.
Viņas izvēle apstājusies pie būvniecības uzņēmuma "YIT" un jauna daudzdzīvokļu nama Rīgā, Pārdaugavā. Firmai "YIT" šis projekts nav ne vienīgais, ne arī pēdējais, un pirmais priekšstats bijis ļoti labs – gan dzīvokļa apskates, gan līguma parakstīšanas procesā. Līgumā norādīts, ka "YIT" nodrošina un garantē projekta atbilstību Latvijas būvnormatīvu prasībām, kas Dacei šķitis ļoti svarīgi.
"Protams, kas arī bija ļoti svarīgi – šis projekta attīstītājs piedāvāja divu gadu garantiju šim nekustamajam īpašumam, ja tiks konstatētas kaut kādas nepilnības," pastāstīja Dace.
Kas ir kompānija "YIT"?
Firma "YIT" ir Somijas koncerns, kura akcijas tiek tirgotas Helsinku biržā. Tas ir viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem gan pašā Somijā, gan Ziemeļvalstīs ar daudziem meitas uzņēmumiem ārvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Čehijā, Polijā, Slovākijā un arī Latvijā.
Viens no prestižākajiem šī uzņēmuma darbiem – Somijas parlamenta ēkas rekonstrukcija, bet būvēti tiek arī daudzdzīvokļu nami, turklāt Latvijā šajā segmentā "YIT" ir viens no līderiem. Daži no projektiem – "Safrāns", "Silvas nami", "Kaivas kvartāls", "Mārpagalmi".
2022. gadā pēc pārdoto dzīvokļu skaita "YIT" ar 281 pārdotu dzīvokli Latvijā bija pirmajā vietā, ieņēmumu ziņā ar 31,9 miljoniem eiro piekāpjoties vien firmai "Bonava".
Arī kopējie biznesa rādītāji firmai "YIT Latvija" ļoti pieklājīgi – apgrozījums 39 miljoni eiro, peļņa pēc nodokļiem ar šādu apgrozījumu 4,8 miljoni eiro.
Problēmu sākums
2019. gada rudenī Dace dzīvokli nopirkusi un 2020. gada martā tajā ar ģimeni arī ievākusies. Viss bijis brīnišķīgi, līdz jau pavisam drīz viņa secinājusi, ka katrreiz, kad viņa atgriež karstā ūdens krānu, tas jāgaida ilgāk nekā vienu minūti. Bērni pat jautājuši, vai gadījumā karstais ūdens nav atslēgts.
"Man katru reizi bija jānotecina spainis ūdens – tikai tad es sagaidīju šo remdeno ūdeni. Man un maniem ģimenes locekļiem šķita, ka tas nav īsti atbilstoši – mēs sākām tad meklēt, kādam ir tam ūdenim jābūt tajos jaunajos projektos," pastāstīja Dace.
Šīs prasības skaidri nosaka valdības noteikumi jeb Latvijas būvnormatīvs sadaļā "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija".
Tajā noteikts, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietā jābūt ne zemākai par 55 grādiem pēc Celsija un ne augstākai par 70 grādiem pēc Celsija. Tāpat noteikumos teikts, ka karstais ūdens jāsaņem vismaz 20 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas.
Vēl līdz 2017. gadam siltajam ūdenim bija jāparādās jau pēc 10 sekundēm, bet tad šo prasību Ekonomikas ministrija (EM) mīkstināja.
EM Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane skaidroja, ka tolaik saņemts daudz sūdzību, ka ar 10 sekundēm nepietiek, jo ir grūti ēku izprojektēt tā, lai šie noteikumi tiktu ievēroti – to var izdarīt, bet izmaksas pret ieguvumu esot nesamērīgas.
"Ar nozares pārstāvjiem, arī ar profesionāļiem, tika izdiskutēts un kopā ar Veselības ministriju tika panākta vienošanās, ka mēs varam mierīgi palielināt [šo laiku] līdz 20 sekundēm," norādīja Feldmane, piebilstot, ka
šīm sekundēm nav tieša sakara ar higiēnas prasībām, bet gan ērtībām, ko kvalitatīvam mājoklim vajadzētu nodrošināt.
Savukārt prasība nodrošināt ūdeni vismaz 55 grādu karstumā gan ir tieši saistīta ar Veselības ministrijas prasību un centieniem apkarot legionellas baktērijas.
Daces dzīvoklis ir pilnīgi jauns, turklāt māja projektēta vēl laikā, kad bijusi prasība silto ūdeni nodrošināt 10 sekundēs. Sieviete ar savu problēmu vērsusies gan pie apsaimniekotāja, firmas "Hagberg", gan pie dzīvokļa pārdevēja, firmas "YIT".
"YIT" problēmu atzinis, piedāvājis risinājumu
Apsaimniekotājs nosūtījis uz Daces dzīvokli tehniķi. "Tas, ko viņš teica: "Es nevaru neko palīdzēt. Jūsu ūdens krāns vai jūsu dzīvoklis atrodas ļoti tālu no ūdens cirkulācijas vada"," atminējās Dace.
Māja uzprojektēta tā, ka Daces dzīvoklis atrodas aptuveni 8 metrus no stāvvada, pa kuru namā plūst karstais ūdens. Vēl garas caurules pašā dzīvoklī, līdz tālākajam virtuves krānam vēl kādi 10 metri. Kamēr ūdens aizplūst līdz krānam, paiet laiks.
Vēlāk dzīvoklī ieradies arī "YIT" pārstāvis, kurš atzinis – problēma pastāv un tikšot risināta.
Dace pastāstīja, ka uzņēmums piedāvājis līdz viņas dzīvoklim izveidot karstā ūdens cilpu, kas nodrošinātu karstā ūdens pievadu. Cilpā, kas atvilkta no karstā ūdens stāvvada, arī regulāri cirkulētu karstais ūdens.
Projekta attīstītājs aicinājis Daci neraizēties – cilpu ievilkšot pašā dzīvoklī, tualetē, būšot nelieli būvdarbi. Dace piekritusi.
Risinājums nenostrādā; ekspertīzes rezultāti nepārprotami
2020. gada rudenī būvdarbi veikti, bet nekā – karstā ūdens aina pilnīgi tā pati.
Šoreiz Dace pieaicinājusi oficiālu firmu SIA "Alpex", lai veiktu ūdens ekspertīzi dzīvoklī.
2020. gada 3. decembrī virtuves krānam veiktie mērījumi liecināja, ka karstā ūdens maksimāli sasniedzamā temperatūra bija 52 grādi, bet laiks, kas pagāja līdz šādas temperatūras sasniegšanai, bija 94 sekundes jeb pusotra minūte.
Pēc dažiem mēnešiem, nākamā gada 19. februārī, veikts otrs mērījums.
Maksimālā ūdens temperatūra joprojām bija 52 grādi, savukārt laiks, kamēr karstais ūdens pienāk, 113 sekundes jeb teju divas minūtes.
Jau būvdarbu laikā Dacei radušās šaubas, vai meistari īsti zina, ko dara, vai ir izstrādāts projekts un vai šie būvdarbi maz ir likumīgi un saskaņoti Rīgas pašvaldībā.
Ņemot vērā, ka karstais ūdens aizvien bija jāgaida minūtēm, viņa šos jautājumus sākusi uzdot firmai "YIT". Projekts parādījies, bet uz Daces iebildumiem, ka īsti nekas nav mainījies, "YIT" pieaicinājis uzņēmuma "Firma L4" pārstāvi ekspertīzes veikšanai. Balstoties uz šo ekspertīzi, "YIT" Dacei norādījis, ka problēmas novērstas.
2021. gada 6. decembrī "YIT" vēstulē Dacei norādījis, ka, "izmantojot dzīvoklī iebūvēto cirkulācijas posmu, karstā ūdens piegādes laiks tālākajam noslēgventilim (virtuves telpā) ir 15,4 sekundes, kas atbilst normatīvo aktu prasībām."
"Tā ūdens tur nav, bet es saņemu vēstuli, ka ūdens ir. Nu, tajā brīdī biju ļoti apjukusi. Nezināju, ko darīt tālāk," neizpratni pauda Dace.
Būdama neatlaidīga, viņa sākusi iedziļināties.
Parakstītājam ar projektu maz sakara
Atklājies, ka "YIT" piesaistītais eksperts, ņemot vērā cauruļu tilpumu un garumu, ir rēķinājis, cik ilgā laikā ūdens cauruļu sistēmā dzīvoklī spēj nomainīties. Jā, sanāk 15,4 sekundes, bet... Iespējams, arī realitātē tas būtu spēkā, ja labi strādātu pārbūvētā karstā ūdens piegādes sistēma jeb iepriekš minētā cilpa, tomēr par to šajā pašā ekspertīzē secinājumos izteiktas šaubas:
"Papildus izbūvēta cirkulācijas cilpa, iespējams, nav atbilstoši hidrauliski nobalansēta, kā rezultātā tā nenodrošina atbilstošu cirkulācijas plūsmu."
To Latvijas Televīzijai apstiprināja arī apsekojuma veicējs, būvinženieris Antons Basajs: "Tā ir problēma būvprojektā, jā. Kad pie mums "YIT" vērsās, viņi arī tā kā nu – man likās, ka viņiem bija toreiz saprotams... nu, es teicu, jā, ka tur ir tas, ka būvprojektā tomēr tā nepilnība."
Ņemot to vērā, atsaukties uz viņa fiksētajām 15,4 sekundēm neesot īsti korekti, atzina Basajs:
"Vienkārši viņiem bija vajadzīgs atzinums. Beigās es saprotu, ka viņi izrāva tur no konteksta vienu teikumu un uzrakstīja, ka viss ir kārtībā."
Dace sākusi iedziļināties "YIT" izsniegtajā būvprojektā, ko gatavojusi firma "Elpro". To sākotnēji bija parakstījis kāds Andžejs Dovļašs, firmas valdes loceklis. Dace meklējusi, vai viņš ir arī eksperts šajā jomā, bet izrādās, ka nekādos reģistros viņš nefigurē.
Kad Dace firmai uz to norādījusi, par projekta autoru kļuvis kāds inženieris Jurijs Šepovalovs, bet izrādījies, ka viņam ar šo visu maz sakara – lielā mērā viņš vien uzlicis savu parakstu projektam, ko atnesis Dovļašs.
"Es pats to projektu nerisināju. (..) Viņš man atsūtīja, es paskatījos. Viss pēc loģikas, pēc matemātikas viss ir skaidrs," sacīja Šepovalovs. Vienlaikus Šepovalovs atzina, ka ar piedāvāto risinājumu gluži nevarot novērst šāda veida problēmas.
"Tur vajag skatīties visu kompleksi no paša siltummezgla un no karstā ūdens padeves mezgla līdz dzīvoklim.
Tur tā ir problēma tagad, ka daudzi jauna tipa projekti grib, nezinu kāpēc, likt to skaitītāju koridorā. Un tālāk vilkt līdz dzīvoklim.
Un tā sanāk, ka pie ūdensvada ir kaut kādi 20–25 metri un, ja nelieto, tad droši vien, ka viņiem būs tur nevis karstais, bet aukstais ūdens. (..) Agrāk katrā dzīvoklī bija savs stāvvads. Un tur bija vannas istaba blakus un ūdensvads – karstā ūdens cirkulācija bija blakus. Tur bija trīs, četri metri [attālums] – ātri ūdens tiek piegādāts," skaidroja inženieris.
Tikmēr pats Dovļašs komentārus par projektu sniegt atteicās.
Inženieru savienība izteikusi speciālistam brīdinājumu
Pēc Daces iesnieguma šī projekta lietu izskatījusi biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība". Skaidrot to izsaukts arī autors un inženieris Šepovalovs.
Savienībā gūts skaidrojums, ka sertificētais būvspeciālists nebija informēts par to, zem kā parakstās.
"Tātad viņam apgalvo, ka tur viss ir kārtībā, mums viss tur notiek, bet nu mums vajag sertificēta speciālista parakstu apakšā. Un praktiski tas arī bija šī būvspeciālista galvenais pārkāpums, jo tur viņš ne rēķināja, ne viņš zināja, ko viņš paraksta," norādīja savienība.
Izvērtējot projektu, savienība atzinusi: "Iesniegtais aprēķins, ar ko tika pamatoti ēkas karstā ūdens stāvvada un cirkulācijas sistēmas pārbūves darbi, nesniedz jebkādu pamatojumu veiktajai pārbūvei, jo neietver tehnisku skaidrojumu ne karstā ūdens padeves laika neatbilstības iemesliem sākotnējā projekta risinājumā, ne arī izvērtē hidraulisko un temperatūras parametru izmaiņas pēc pārbūves."
Šepovalova paraksts uz projekta atzīts par spēkā neesošu un viņam izteikts brīdinājums. Nākamreiz par līdzīgu rīcību varot draudēt sertifikāta atņemšana.
Cilpa demontēta, risinājuma nav joprojām
Dace vērsusies arī Rīgas būvvaldē ar jautājumu, vajag vai nevajag saskaņot šādu pārbūves projektu.
Būvvaldes speciālisti apsekojuši dzīvokli un konstatējuši, ka darbus šādi veikt nedrīkstēja, jo ar mājas kopību bija jābūt saskaņotam un izstrādātam projektam.
"Rīgas pilsētas būvvalde uzlika par pienākumu attīstītājam novērst šo situāciju. Nu sakārtot, vienvārdsakot, likumīgi," sacīja Dace.
Neskatoties uz to, visa šī karstā ūdens cilpa demontēta. Dace atzina, ka saziņa ar attīstītāju "YIT" par šiem jautājumiem ir kļuvusi grūtāka, tikmēr karstā ūdens situācija nemainīgi tā pati.
Par to eksperimentā pārliecinājās arī "Aizliegtais paņēmiens":
Tikmēr Dace nonākusi strupceļā, jo nevar atrast speciālistu, kurš varētu izprojektēt jauno pievadu.
"Es paņemtu un to izdarītu visu pati. Bet, vēršoties pie būvspeciālistiem, lai viņi man izprojektē šo jauno pievadu – cilvēki atsakās, jo negrib iesaistīties. Tas pirmais – tu esi fiziska persona un pretī ir kāds liels uzņēmums. Un viņi negrib tajā iesaistīties."
Situāciju neatvieglo arī fakts, ka darbi jāsaskaņo ar pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tad atliktu atrast uzņēmumu, kurš darbus veiktu, bet tas nebūtu lēti.
Pēc "Aizliegtā paņēmiena" intereses Dace gan pirms mēneša no attīstītāja saņēmusi jaunu piedāvājumu, kā situāciju risināt. Šoreiz galvenā doma – esošās caurules nomainīt uz tievākām.
Jaunā projekta autors, būveksperts Mārtiņš Ēršķis, visu esot aprēķinājis, un visam vajadzētu būt labi.
Cits mājas iedzīvotājs jau iesniedzis prasību tiesā
Raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" zināms, ka Dace nebūt nav vienīgā šīs mājas iedzīvotāja, kura vērsusies pret projekta attīstītāju "YIT".
Jānim, kura dzīvoklī problēma ar karsto ūdeni ir tā pati, atšķirībā no Daces attīstītājs nekādus risinājumus nav piedāvājis. Šī gada sākumā Jānis iesniedzis pret "YIT" prasību tiesā, un pirmā tiesas sēde nozīmēta šī gada novembrī.
Arī viņam pieejami ekspertīzes rezultāti, kas liecina – lai ūdens temperatūra sasniegtu 50 grādu, ūdens jātecina ilgāk nekā minūti. Savukārt otrs pierādījums – uzņēmuma "Forma 2" eksperta Valda Eisāna inženiersistēmu apsekošanas akts ar secinājumu:
"No apsekošanā gūtās informācijas un vienkāršota aprēķina var secināt, ka projekta izstrādes laikā nav izstrādāts risinājums, lai nodrošinātu karstā ūdens izdales ātruma atbilstību normatīviem."
Eisāns pieļāva, ka, visdrīzāk, kļūda pieļauta jau sākotnēji, tomēr nav skaidrs, kāpēc. "Šis aprēķins teorētiski nav nekas sarežģīts. Tā ir vienkārša aritmētiska darbība, ko būtībā, kā jau es iepriekš minēju, var veikt jebkurš, man tā šķiet, vidusskolas skolnieks," sacīja Eisāns, vienlaikus norādot, ka pieļaujams arī cits aspekts – projektētājs gribēja izvairīties no projekta sadārdzinājuma.
"Visvienkāršākais risinājums būtu biežāk uzstādīt stāvvadus ēkā, kas samazinātu attālumu. Bet tās atkal ir papildu izmaksas, papildu šahtas. Tie ir zaudēti kvadrātmetri. Tātad papildu izmaksas, jā," norādīja inženiersistēmu būvuzraugs.
Kurš atbild par apstiprināto mājas projektu?
Māju, kurā dzīvo Dace un Jānis, projektējis inženieru birojs "DWG", bet konkrēto siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu izstrādājusi inženiere Nadežda Mikuļenko. Mikuļenko gan devusies mūžībā, bet kā būvprojekta vadītājs norādīts Ivars Jākobsons.
Jākobsons Latvijas Televīzijai norādīja, ka viņš atbildējis tikai par sertificēta speciālista piesaisti projektam un to, lai uzprojektētais ūdensvada kanalizācijas tīkls atrastos tajās vietās ēkā, kur tas ir nepieciešams.
"Es kā būvprojekta vadītājs un arhitektūras vadītājs, cienītā jaunā dāma, nevaru atbildēt par hidrauliskajiem aprēķiniem. (..) Par katras sadaļas risinājumiem atbild sadaļas vadītājs," sacīja Jākobsons.
Arī Rīgas domes būvvalde, kas projektu apstiprinājusi, ļaujot namu būvēt, norādīja, ka tai nav jāpārbauda būvprojektu aprēķinu pareizība. Arī pie pieņemšanas ekspluatācijā pilnībā viss objekts jāpārbauda neesot.
Kur iedzīvotājiem meklēt risinājumu?
Jānis šogad bija pierunājis arī citus mājas iedzīvotājus, kam esot līdzīgas problēmas, tomēr nesamierināties, un Rīgas domei pat tapusi 17 iedzīvotāju parakstīta kolektīva vēstule ar aicinājumu projekta ūdensapgādes sadaļu atzīt par neatbilstošu normatīviem. Tomēr izrādījies par vēlu – Rīgas dome atbildējusi, ka kopš mājas nodošanas ekspluatācijā pagājuši trīs gadi un apstrīdēšanas termiņš beidzies. Bet gadījumā, ja nebūtu par vēlu, ēkas iedzīvotājiem nams būtu nekavējoties jāpamet.
Gan Jānis, gan Dace taisnību centušies meklēt arī Ekonomikas ministrijā un Patērētāju tiesību aizsardzības birojā, bet atbilde visur viena – ja attīstītājs nepilda saistības, jāiet uz tiesu.
"Likumdevējs pēc Zolitūdes traģēdijas ir grozījis būvnormatīvu – ir noteicis stingrāku, kaut kādu lielāku atbildību būvekspertiem, bet diemžēl likumdevējs nav nostājies patērētāju pusē un nav izvērtējis, cik sekmīga būs viņu tiesību aizsardzība, ja kaut kāda līdzīga problēma notiks," norādīja Jānis.
Vēl viens aspekts – strīdos ar šādu lieluzņēmumu kā "YIT" ir jāsameklē būveksperts, kurš pārstāvētu nama iedzīvotājus.
Jānis pastāstīja, ka būveksperti negrib iesaistīties, jo tas prasītu viņu finanšu līdzekļus, turklāt tiktu zaudēta sadarbība ar konkrēto būvfirmu.
"Un līdz ar to tad, protams, paliek kaut kādi entuziasti, kuri nostājas patērētāja pusē. Mums ir paveicies, ka šos dažus ekspertus mēs esam pieaicinājuši," atklāja Jānis.
Jānis tiesā pieprasa, lai "YIT" līdz viņa dzīvoklim no stāvvada atvelk karstā ūdens cirkulācijas caurules. Savukārt no apsaimniekotāja "Hagberg" Jānis pieprasa nodrošināt karsto ūdeni, kura temperatūra sasniedz vismaz 55 grādus, kā to prasa normatīvs.
"YIT" savu vainu nesaskata
SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē Latvijas Televīzijai norādīja, ka ar mājas projektu viss esot kārtībā, – stāvvadi ar ūdens skaitītājiem vairs neesot dzīvokļos, bet tam esot citi iemesli.
"No 2000. gada ļoti intensīvi sākās skaitītāju uzstādīšana aukstam, karstam ūdenim un tas noved pie situācijas, ka katram dzīvoklim, iedomājieties, ir trīs karstā ūdens skaitītāji un trīs aukstā ūdens skaitītāji, kuri atrodas šajā šahtā. Tas nozīmē, ka katrus divus vai četrus gadus cilvēkiem šie skaitītāji bija jāmaina. Tie, protams, bija izdevumi. (..) Un otra ļoti būtiska lieta – atcerieties, varbūt variet paskatīties presē – bija šīs epopejas ar visiem magnētiem, visām lietām – kā cilvēki mānījās," skaidroja Božē.
Bet kā ar karstā ūdens pienākšanas ilgumu, par ko sūdzas cilvēki?
Šeit, pēc uzņēmuma skaidrotā, esot pelēkā zona – viņi piegādājot karsto ūdeni līdz pievadam, kas ir dzīvoklī, un līdz tam arī ir spēkā normatīvs par sekundēm, un viņi to ievērojot. Tālāk dzīvoklī notiekošais esot šī "pelēkā zona".
"Un visbiežāk gadās tā, ka visus šos ūdensvada cauruļvadus no pieslēguma vietas, kanalizācijas cauruļvadus, ventilācijas pieslēgumus pie sistēmas, elektrības pieslēgumus, kas vajadzīgi, piemēram, plītij, – tos visus veic – varat trīs reizes minēt – galdnieks. Tas, kas piegādā virtuves.
Faktiski par šo sadaļu netiek piesaistīti atbilstošie būvspeciālisti, netiek veikti nekādi mērījumi, netiek uzturētas nekādas prasības," klāstīja Božē.
Savukārt pie karstā ūdens neesamības "YIT" vainoja apsaimniekotāju.
"YIT" īsti arī nesaredz, ka būtu kā kļūdījies ar tā saucamo cilpas projektu Daces dzīvoklī, kas tika ievilkta, bet pēc tam demontēta, jo izrādījās, ka projekta parakstītājs neko īsti nav aprēķinājis. Turklāt Dacei piedāvātais risinājums no uzņēmuma puses esot bijusi pretimnākšana.
"Mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums, mēs mēģinām nākt pretī tiem cilvēkiem un domājam, kā varbūt to situāciju uzlabot. Mēs esam arī norādījuši dzīvokļa īpašniecei, ka visa sistēma ir uzprojektēta atbilstoši Latvijas būvnormatīvam un faktiski atbilstoši tam, kādi ir būvnormatīvi. Šīs problēmas varbūt jāmeklē kādā citā vietā," norādīja uzņēmuma valdes loceklis.
Savukārt Jānim palīdzība atteikta, jo viņš atnācis pēc divu gadu garantijas termiņa beigām.
Kā ir ar karsto ūdeni citos jaunajos projektos?
"Aizliegtais paņēmiens" veica eksperimentu dažos pārdošanā izliktajos namos no firmas "YIT", "Bonava" un "Merks", kas ir trīs lielāki jauno projektu pārdevēji.
"Aizliegtais paņēmiens" atklāja arī kādu savdabīgu detaļu. Lai gan likumdošanā ir skaidri noteikts, cik karstam jābūt un cik ilgā laikā dzīvoklī ir jāpienāk karstajam ūdenim, skaidra veida, kā veikt karstā ūdens mērījumus, nav. To apstiprināja EM:
"Vēršam uzmanību, ka nav normatīvo aktu, kas regulētu ūdens izdales ierīču plūsmas mērījumu metodes, kā arī normatīvo aktu, kas regulētu vai aprakstītu karstā ūdens mērījumus. (..) Tāpat nav normatīvo aktu, kas noteiktu prasības, kādām jāatbilst personai, kas vēlas veikt karstā ūdens temperatūras mērījumus."
