ĪSUMĀ:
- Kariņš oficiāli iesniedz prezidentam valdības demisijas rakstu.
- Prezidents nākamnedēļ sāks sarunas ar partijām par koalīcijas modeļiem un premjera amata kandidātiem.
- Rinkēvičs "ļoti sagaida", ka jau dažu nedēļu laikā Saeimai būtu iespēja balsot par nākamo valdību.
- Rinkēvičs aicina nākamajai koalīcijai virzīt virsmērķi – panākt ES vidējos labklājības rādītājus līdz 2030. gadam.
- Prezidents arī sagaida redzējumu par valdības neatliekamiem darbiem: budžets, pārmaiņas veselībā, izglītībā un citi.
- Šīs valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē, bet Kariņš – otrais ilglaicīgākais premjers.
- Kariņš pateicas sabiedrībai par iespēju ieņemt premjera amatu; politiku nepametīs.
- Kariņa valdība turpinās darbu, līdz Saeima apstiprinās nākamo valdību.
Rinkēvičs pēc tikšanās ar Kariņu medijiem sacīja, ka ceturtdien saņēmis Kariņa valdības demisijas rakstu. Viņš pateicās Kariņam par darbu valsts un sabiedrības labā un sacīja, ka nākamnedēļ sāks konsultācijas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Rinkēvičs "ļoti sagaida", ka jau dažu nedēļu laikā Saeimai būtu iespēja balsot par nākamo valdību.
Sarunās ar partijām Rinkēvičs vēlas noskaidrot politisko spēku viedokļus par iespējamo nākamās koalīcijas modeli un premjera amata kandidātiem, kā arī valdības neatliekamiem un ilgtermiņa darbiem.
Viņš norādīja, ka sabiedrība sagaida risinājumus vairākām aktuālajām problēmām – augstiem elektrības tarifiem un banku kredītprocentu likmēm, pārtikas inflācijai.
Sarunās prezidents vēlas gūt pārliecību, ka premjera amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.
Vienlaikus prezidents norādīja, ka Latvija ir demokrātiska valsts un tas ir iespējams, ka konsultācijās tiks nosaukts vairāk nekā viens premjera amata kandidāts.
Kariņa valdība turpinās darbu līdz Saeima apstiprinās nākamo valdību.
Rinkēvičs aicina izvirzīt virsmērķi – panākt ES vidējo labklājības līmeni līdz 2030. gadam
Prezidents atklāja, ka jaunās koalīcijas veidošanā aicina izvirzīt konkrētu virsmērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Tāpat uzmanība pievēršama veselības aprūpei un valsts ārējai un iekšējai drošībai, norādīja prezidents.
"Cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi. (..) Sarunās ar partiju pārstāvjiem aicināšu politiskos spēkus sniegt savu redzējumu šo mērķu sasniegšanai. Nākamā valdība var un tai vajag ielikt pamatu šim darbam," sacīja prezidents.
Viņš arī uzskaitīja, viņaprāt, valdības neatliekami veicamus darbus:
- darbam pie 2024. gada valsts budžeta jābūt izsvērtam un pārdomātam, un tas ir jāpieņem savlaicīgi;
- redzējums par pārtikas inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošanu Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši sociāli ekonomiskajam stāvoklim valstī, sistēmiski uzlabojumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbā, lai sabalansētu valsts monopolu un iedzīvotāju intereses;
- redzējums par risinājumiem tautsaimniecības kreditēšanas veicināšanai un atbalstu, kas mazinātu straujā kredītprocentu pieauguma negatīvās sekas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
- būtiska finansējuma palielināšana valsts iekšējai drošībai, tostarp iekšlietu sistēmas un ieslodzījuma vietu darbinieku atlīdzības pārskatīšana un profesionālās izglītības sistēmas attīstība;
- Latvijas austrumu robežas nostiprināšana paātrinātā kārtībā, to īstenojot kompleksi un sistēmiski, nodrošinot nepieciešamo finansējumu;
- saprātīgas un samērīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Kvalitatīvu un pieejamu izglītības un veselības sistēmu izveide, ņemot vērā Latvijas reģionu specifiku un dzīves realitāti.
Rinkēvičs norādīja, ka sarunās ar partijām vēlas gūt apliecinājumu par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas kursa nemainīgumu, arī attiecībā uz atbalstu Ukrainai un konsekventu sankciju režīma ievērošanu pret Krieviju un Baltkrieviju, redzējumu par tautsaimniecības attīstību un cilvēktiesību standarta nostiprināšanu Latvijā, kā arī investīcijām izglītībā, zinātnē, veselības aprūpē, iekšējās drošības jomā un valsts aizsardzībā, tostarp attiecībā uz Sēlijas poligona izbūvi, sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanu un kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.
Trešā īslaicīgākā valdība, otrais ilglaicīgākais premjers
Aģentūra LETA aplēsa, ka Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas – no 2022. gada 14. decembra līdz šodienai.
Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana valdība, kas strādāja no 1998. gada 26. novembra līdz 1999. gada 16. jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997. gada 13. februāra līdz 1997. gada 7. augustam.
Tikmēr pats Kariņš patlaban ir neatkarīgās Latvijas vēsturē otrais ilglaicīgākais Ministru prezidents. Premjera amatā viņš stājās 2019. gada 23. janvārī, kad ļoti ilgi mēģināts izveidot Ministru kabinetu pēc 13. Saeimas vēlēšanām, amatu saglabājot, arī sākot strādāt nākamajai Saeimai.
Kariņa pirmā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot 1078 dienas, bet kopumā Kariņš valdības vadītāja amatā aizvadījis 1668 dienas.
Ilgāk par viņu Ministru prezidenta amatā nostrādājis tikai Kariņa partijas biedrs, pašreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis. Viņš valdības vadītāja amatā stājās 2009. gada 12. martā un gaitas šajā postenī noslēdza pēc 1778 dienām – 2014. gada 22. janvārī. Dombrovskis toreiz atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju.
Par lēmumu atkāpties no amata Kariņš paziņoja jau pirmdien, 14. augustā, un "Jaunā Vienotība" jau nolēma virzīt premjera amatam līdzšinējo labklājības ministri Eviku Siliņu, kura nākamajā valdības kodolā redz trīs politiskos spēkus – "Jauno Vienotību" un līdz šim opozīcijā strādājušos "Progresīvos" un Zaļo un Zemnieku savienību, kuriem kopā Saeimā ir minimāls vairākums.
Siliņa gan gatava sarunām arī ar līdzšinējiem JV koalīcijas partneriem – Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu", taču vēlas no viņiem dzirdēt skaidru atbildi par iespēju strādāt valdībā, nevilcinot sarunas.
Valsts prezidents solīja pēc Kariņa oficiālās demisijas konsultēties ar visām Saeimas frakcijām un tad lemt par premjera nominēšanu.
Kariņš: Nejūtos ne noguris, ne sevi izsmēlis
Kariņš pēc demisijas raksta iesniegšanas pateicās sabiedrībai un vēlētājiem par to, ka viņš ir varējis ieņemt šo amatu.
"Man ir jāsaka paldies tagad trīs prezidentiem – [Raimonda] Vējoņa kungam, [Egila] Levita kungam un [Edgara] Rinkēviča kungam – par iespēju sadarboties. Man ir jāsaka paldies visiem ministriem, kuri ir strādājuši pirmajā un otrajā valdībā, un kolēģiem Saeimā. Un jāsaka paldies ģimenei, kuri ir tie, kas vistiešāk izjūt, ko šis darbs prasa," sacīja Kariņš.
Kariņš atkārtoti pauda, ka nepametīs politiku. "Es esmu ievēlēts Saeimas deputāts, es neplānoju aiziet no politikas. Nebūt nejūtos ne noguris, ne sevi izsmēlis," pauda Kariņš, norādot, ja viņam parādīsies iespēja strādāt nākamajā valdība, viņš izsvērs šādu opciju.
Tāpat Kariņš pauda, ka, ja Valsts prezidents kā nākamo valdības veidotāju izvēlēsies "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāti Siliņu, tad viņš ir pārliecināts, ka Siliņai izdosies izveidot spēcīgu valdības koalīciju.
KONTEKSTS:
Kariņa otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, un "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
