ĪSUMĀ:
- Valstij nav ziņu no 985 Krievijas pilsoņiem, kuru uzturēšanās atļaujas zaudējušas spēku.
- Sācies šo cilvēku izraidīšanas process – viņiem izsūtītas vēstules.
- Vēstuļu saņēmējiem divu nedēļu laikā jāpiekrīt izbraukt vai jāsakārto savs likumīgais statuss Latvijā.
- Ja no viņiem atbildes nepienāks, robežsardze dosies uz viņu deklarēto dzīvesvietu.
- Ja persona nav atrodama, uzskatīs, ka tā ir izbraukusi; pārējiem iesniegs izbraukšanas rīkojumu.
- PMLP: daļa no šiem 985 izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem Latviju varētu arī būt pametuši.
- Aprīlī varētu izraidīt aptuveni 2500 Krievijas pilsoņu, kuri valodas pārbaudē izkrita un nesakārtoja savu statusu.
- Šiem Krievijas pilsoņiem vēl ir laiks dokumentus sakārtot.
Paredzams, ka aprīlī šo procesu uzsāks arī pret tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas valodas pārbaudi ir mēģinājuši kārtot, bet nesekmīgi, un kuri nav pieteikušies saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem.
Valstij joprojām nav nekādu ziņu no 985 Krievijas pilsoņiem, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas spēku un kuri nav mēģinājuši izpildīt likuma prasības vai uz cita pamata nokārtot likumīgu uzturēšanos Latvijā. Tāpēc nupat sākts šo cilvēku izraidīšanas process.
Šiem Krievijas pilsoņiem izsūtītas vēstules un dots divu nedēļu termiņš – piekrist izbraukt vai meklēt veidus, kā sakārtot savu statusu. Ja atbildes nepienāks, robežsardze dosies uz viņu deklarēto dzīvesvietu.
"Tad sūtām informāciju Valsts robežsardzei, lai viņi apsekotu šo pēdējo deklarēto dzīvesvietu – persona tur uzturas vai neuzturas," skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.
Ja persona šajā vietā neuzturas, "tādā gadījumā vēl apjautā kaimiņus, bet, jā, mēs tad uzskatām, ka viņi ir izbraukuši, [piemēram], caur Igauniju". Savukārt, ja persona ir savā deklarētajā dzīvesvietā, "tādā gadījumā persona saņems izbraukšanas rīkojumu", skaidroja Roze.
Šādu procesu iedarbinās arī aprīlī pret tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas ir vismaz mēģinājuši kārtot latviešu valodas pārbaudi, bet nesekmīgi. Viņi var pieteikties divu gadu termiņuzturēšanās atļaujai un latviešu valodas pārbaudi kārtot arī vēlāk, bet vismaz līdz šim aptuveni 2500 cilvēku pārvaldei nav iesnieguši vajadzīgos dokumentus un likuma prasības ignorē. Viņiem vēl ir laiks dokumentus sakārtot.
Arī tie Krievijas Federācijas pilsoņi, kas līdz šim nav atsaukušies, var pieteikties cita veida uzturēšanās atļaujai, piemēram, uz laulības vai ģimenes apvienošanas pamata.
"Mēs runājam šobrīd tikai par brīvprātīgu izbraukšanu. Tas nozīmē, ka jebkurai personai ir jādod no sākuma tiesības izceļot brīvprātīgi. Izņemot valsts drošības interesēs. Ja persona neko nedara un nepārsūdz, var būt arī [izraidīšana] piespiedu kārtā. Es tikai varu pateikt, ka arī no šīs grupas personām kādam ir atteikts [palikt Latvijā] valsts drošības apdraudējuma dēļ," atklāja Roze.
Šobrīd lēmums izraidīt no valsts pieņemts pret diviem Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Bet vairums no Krievijas pilsoņiem savu statusu ir sakārtojuši – daļa, nokārtojot valodas pārbaudi, vēl daļa – piesakoties kādam citam uzturēšanās veidam, citi – aizbraucot prom.
"Piespiedu izraidīšana noteikti būs. Cik daudz cilvēkiem? Vai desmitiem, vai simtiem? Redzēsim praksē. Tas nenotiks vienā dienā. Viena daļa noteikti gaida Satversmes tiesas spriedumu, kāds tas būs. Ja tur kādu normu atzīs, pieņemsim, par spēkā neesošu, tad dažiem paspīdēs iespēja tomēr palikt. Es pieļauju, ka daļa cer, ka kāds viņu vietā atrisinās to tēmu. Bet es sapratu, ka procedūra šobrīd nav tāda – pirmais datums, un visi ārā," pēc jautājuma par izraidīšanu izskatīšanas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā trešdien, 17. janvārī, pauda komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS).
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pieļauj, ka daļa no šiem 985 izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem Latviju varētu arī būt pametuši.
Robežsardzei ir informācija par tiem cilvēkiem, kas Latviju pamet, šķērsojot Krievijas vai Baltkrievijas robežu, bet nav zināms par tiem, kas izceļot izvēlējušies, piemēram, caur Igauniju, nešķērsojot robežu ar kādu no trešajām valstīm.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. 2022. gada septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz 2023. gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Pērnā gada beigās PMLP informēja, ka 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti. PMLP atzina, ka šiem cilvēkiem vēl teorētiski pastāv iespēja likumīgi palikt Latvijā, ja ir attaisnojoši iemesli.
Tikmēr Satversmes tiesā izskata lietu jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
