Inese Paegle uzskata, ka orgānu saderība bija brīnums, jo ne bērnu, ne māsas niere vīram Jānim nederēja.
Inese ar Jāni laulībā nodzīvojusi 36 gadus. Kad vīram konstatēja nieru mazspēju un vēlāk izņēma vienu nieri, transplantācija bija vienīgais risinājums. Tā Inese kļuva par simto cilvēku Latvijā, kas kādam ziedojis savu orgānu dzīves laikā.
Paula Stradiņa slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs Egils Vjaters uzsver, ka nieru transplantācija Latvijā ir droša, bet gribējies pēc iespējas saudzēt donorus.
"Mēs operāciju izveidojām vēl labāku un vēl draudzīgāku pacientiem, jo mēs apvienojāmies – nefrologi, urologi un transplantologi. Nefrologi gatavo slimniekus, urologi veic dzīvam donoram nieres izņemšanu caur dūrieniem. Tā operācija ir daudz draudzīgāka, pacients ātrāk atgriežas mājās un sociālā dzīvē," stāsta Vjaters.
Pieredze laparaskopisku operāciju veikšanā urologiem ir liela, vismaz 1000 operāciju gadā, taču niere gan izņemta pirmo reizi.
"Ir četri dūrieni, pusotru centimetri lieli, pa tiem tiek ielikti instrumenti. Pirms izņemšanas tiek izveidots 4–5 cm liels grieziens, pa kuru nieri netraumētu izņem," skaidro Vjaters. "Labs ārsts pirms jebkuras operācijas drusku uztraucas. Tā kā tā bija pirmā šāda veida, bija satraukums, bet viss izdevās ļoti labi."
Nu jau Inese un Jānis atgriezušies ikdienas ritmā, bet ārstu uzraudzībā abiem jāpaliek visu atlikušo mūžu. Viņi smejas, ka tas tagad saista tāpat kā 36 gadi, kas pavadīti laulībā.
