Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā; Levita pārvēlēšanas izredzes – vēl neskaidras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, tā lēmusi Saeimas prezidija un frakciju padome. Politiķu līdzšinējie izteikumi liecina, ka uz Valsts prezidenta amatu būs vairāki pretendenti, taču viņu vārdi vēl nav zināmi.  

ĪSUMĀ:

  • Saeima vienojās – Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
  • Levits licis noprast – kandidēs, ja būs pārliecība par vairākuma atbalstu.
  • Levitu pašlaik atbalsta Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība" – 39 balsis.
  • "Apvienotais saraksts" virzīs savu kandidātu, neoficiāli izskan Pīlēna vārds.  
  • ZZS sola kandidātu no savu biedru rindām, varētu par to paziņot kongresā 1. aprīlī.
  • "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei!" par kandidātiem nav runājuši, Levitu neatbalsta.
  • Neoficiāli izskan, ka "Progresīvie" varētu virzīt Sanitu Osipovu.
  • Politoloģe: "Apvienotais saraksts" ar opozīciju var savākt savam kandidātam 51 balsi.
  • Neoficiāli izskan: Rīgas pilī runāts par "plānu B" – virzīt Baibu Braži.

Saeimas prezidija un frakciju pārstāvju lēmuma pieņemšanai par Valsts prezidenta vēlēšanām nevajadzēja daudz laika. Vienošanās par datumiem notika dažu minūšu laikā.  

"Tā ceļa karte ir tāda: no 9. līdz 13. maijam notiks Valsts prezidenta amata kandidatūru pieteikšana, un Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Valsts prezidenta amata pilnvaras ir no 8. jūlija. Šodien mēs lēmām par dienu, kad Saeima vēlēs Valsts prezidentu, un tas būs 31. maijs," pastāstīja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā; Levita pārvēlēšanas izredzes – vēl neskaidras
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Atbilstoši procedūrai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nedēļā pirms Valsts prezidenta vēlēšanu dienas uzklausīs visus kandidātus un būs saņēmusi atzinumus no dažādām institūcijām par kandidātu atbilstību Valsts prezidenta amatam. Cik šo kandidātu būs, pašlaik nav precīzi zināms.

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits par savu kandidēšanu uz otro termiņu šajā amatā paziņošot maijā, bet licis saprast, ka kandidēs, ja būs pārliecība par iespēju tikt pārvēlētam.

Levita izredzes pašlaik nav pavisam spožas – ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi Saeimā iegūt viņam varētu būt visai sarežģīti. Līdz šim par Levita atkārtotu kandidēšanu vislabvēlīgāk runājuši "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji. Šīm frakcijām Saeimā kopā ir 39 balsis.

NA, kura pirms četriem gadiem bija viena no iniciatorēm Levita kandidatūras virzīšanai, tagad gan nesteidz solīt atbalstu, par kandidatūru jālemj partijas domes sēdē aprīļa sākumā.

"Mēs piedāvāsim Levitam tikties ar mūsu partijas domi, un pēc tikšanās būs domes lēmums, vai mēs esam gatavi viņu virzīt. Lēmumu pieņems dome, nav prioritārais jautājums, vai tas būs NA biedrs, vai nē," sacīja NA Saeimas deputāts Raivis Dzintars.

"Jaunā Vienotība" par prezidenta amata kandidātu diskutēs tuvāko nedēļu laikā valdes un frakcijas kopsēdē. "Mēs būsim koleģiāli, bet ar savu viedokli," piebilda "Jaunās Vienotības" deputāts Ainars Latkovskis.

Iveta Kažoka: Par iespējamiem Valsts prezidenta ievēlēšanas scenārijiem
00:00 / 04:18
Lejuplādēt

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece, politoloģe Iveta Kažoka norādīja, ka Levita nostāja šobrīd ir noprotama – ja Saeimā būtu vairākums viņa ievēlēšanai, viņš vēlētos atkārtoti kļūt par prezidentu. Taču, ja stabilā vairākuma atbalsta nebūs, nav skaidrs, cik lielā mērā viņš gribētu iet uz risku un kandidēt un netikt ievēlētam.

Savukārt koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" frakcija virzīs savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu. Neoficiāli jau ilgāku laiku runāts, ka tas varētu būt "Apvienotā saraksta" idejas virzītājs uzņēmējs Uldis Pīlēns. Viņš pats gan par to izteicies izvairīgi.

"Mēs virzīsim savu prezidenta amata kandidātu, un tas nebūs Levits," sacīja Tavars.

Levitu amatā neatbalsta Saeimas opozīcijas frakcijas. Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība kandidātu izraudzīsies no savu biedru vidus un varētu par to paziņot kongresā 1. aprīlī.

"Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" frakciju pārstāvji par kandidātu virzīšanu nav runājuši, taču Levita pārvēlēšanu neatbalstītu.

Savukārt "Progresīvie" uzsvēruši, ka kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu jābūt ar nevainojamu reputāciju. Neoficiāli minēts, ka šī frakcija uz Valsts prezidenta amatu varētu apsvērt kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Kažoka vērtēja, ka tieši "Apvienotais saraksts" ir atslēgas figūra šajā prezidenta ievēlēšanas sāgā, jo gadījumā, ja šis politiskais spēks izvirza kādu kandidātu, kas nav Levits, tad tam viegli varētu saņemt 51 deputāta atbalstu.

Kažoka skaidroja, ka opozīcijā esošās "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā", un zināmā mērā arī Zaļo un Zemnieku savienība, šķiet, ir gatavi balsot par jebkuru kandidātu, kas nav Levits. Un šīm partijām kopā ar "Apvienoto sarakstu" ir tieši 51 balss. Jautājums ir, vai šo partiju vadītājiem izdotos disciplinēt savus biedrus, lai visi piedalītos balsojumā un atdotu savu balsi par šo kandidātu, un vai "Apvienotais saraksts" gribētu, lai tā virzīto kandidātu ievēlētu ar šo partiju balsīm.

Kažokas ieskatā, no pārējām partijām ir atkarīgs stipri maz, un, ja "Apvienotais saraksts" nespēs iegūt savam kandidātam 51 balsi, situācija kļūst interesantāka un neprognozējamāka.

Iepriekš arī izskanējis, ka Rīgas pilī esot vērtēts plāns B, ja Levitam neizdodas panākt Saeimas vairākuma atbalstu. Tādā gadījumā uz šo amatu varētu virzīt NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos Baibu Braži. Intervijā Latvijas Radio februāra sākumā viņa uz jautājumu par iespējamu kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu atbildēja ar cerību, ka Levits turpinās darbu arī otrajā pilnvaru termiņā.

Pēc Vairas Vīķes-Freibergas darba Valsts prezidenta amatā astoņu gadu garumā neviens viņas pēctecis šajā amatā nav nostrādājis divus termiņus. Vai Egils Levits papildinās šo statistikas ailīti, parādīs maijā notiekošās Valsts prezidenta vēlēšanas, kas nenoliedzami būs viens no galvenajiem šā gada politiskajiem notikumiem Latvijā.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par Latvijas Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 29. maijā, kad pirmajā balsošanas kārtā par viņu nobalsoja 61  Saeimas deputāts

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti