Laikā, kad valdības vadītājs bija Krišjānis Kariņš, 18 no kopumā 53 lidojumiem uz ārvalstīm izmantota privāta lidmašīna. Laikā no 2021. līdz 2023. gadam ar privātu lidaparātu premjers devies 18 lidojumos uz Beļģiju, Slovēniju, Portugāli, Poliju, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Slovākiju, Nīderlandi, Dāniju, Čehiju un Moldovu.
Šāda veida lidojumiem 2021. gadā no valsts budžeta līdzekļiem iztērēti teju 145 000 eiro, 22. gadā – ap 333 000, bet šogad – 136 000 eiro. Vidēji viena lidojuma izmaksas ir aptuveni 34 000 eiro.
35 vizītēm izmantoti regulārie lidojumi ar "airBaltic" vai Polijas lidsabiedrību "LOT".
Speciālos reisus skaidro ar Covid-19 radīto situāciju aviācijas nozarē un citu iespēju neesamību
Speciālo reisu izmantošanu Valsts kanceleja skaidroja ar Covid-19 laiku, kad aviopārvadājumu jomā bija daudz iztrūkumu.
Covid-19 pandēmija pasaulē izcēlās 2020. gada sākumā, Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu slimības izplatību, 2020. gada martā arī slēdza visu regulāro pasažieru aviosatiksmi. Aviosatiksmi Eiropā pakāpeniski atjaunoja, bet epidemiologi ik nedēļu veidoja sarakstu ar valstīm, uz kurām lidojumi nav atļauti. Regulārie lidojumi pakāpeniski atsākās 2021. gadā, taču maršrutu un reisu skaits bija ievērojami mazāks nekā pirms pandēmijas sākuma.
Privātie lidaparāti likti lietā, kad regulārā reisa izmantošana nav bijusi iespējama, komisijā skaidroja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
"Bieži vien tikai pāris dienas pirms vizītes saņemam apstiprinājumu, ka tā notiks. Galamērķi ne vienmēr sakrīt ar regulārajiem avioreisiem. Pirmais solis vienmēr ir noskaidrot, vai ir pieejami regulārie avioreisi. Ja tie nav iespējami, tikai tajā gadījumā tiek izvērtētas šīs alternatīvas. Šis ir universāls princips, ko izmanto visu demokrātisko valstu valdības," skaidroja Citskovskis.
Premjers nav lidojis viens, bet kopā ar padomniekiem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem, Valsts drošības dienesta darbiniekiem. Valsts kanceleja detalizēti neizklāstīja, cik cilvēku bijuši šajās delegācijās.
Valsts kanceleja skaidroja, ka līdzīgu risinājumu izvēlas arī citu valstu valdības vadītāji – no Igaunijas, Somijas, Austrijas, Islandes un citām valstīm. Savukārt Lietuvas premjera pārvadājumiem izmanto pielāgotu militāru lidmašīnu.
Pēc Citskovska teiktā, dažādu starptautisku tikšanos, vizīšu nozīme kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un citiem notikumiem pēdējos pāris gados ir augusi. Speciālo avioreisu izmantošana bijusi dārgāka, taču šīs izmaksas vērtētas tā, ka vēl dārgāk izmaksātu laika kavēšana ceļā uz kādu galamērķi.
"Mums ir jānodrošina valdības efektīvs darbs. Maksimāli jāizmanto valdības vadītāja katra minūte, darot tiešos pienākumus, nevis tērējot laiku nelietderīgi pārlidojumos, gaidot šos pārlidojumus, paliekot lieku dienu, uzkavējoties valstī. Izmaksas mēs katrā gadījumā vērtējam, bet daudz dārgāk Latvijai izmaksā laikus nepieņemti lēmumi, valdības darba kavēšanās," skaidroja Citskovskis.
Arī citi premjeri reizumis izmantojuši privātu lidmašīnu pārvadājumus, taču šī informācija nav apkopota, piebilda Valsts kancelejas vadītājs.
Dažādu jomu ministri lidojumiem izmanto regulāros reisus un noteikti ne vietas biznesa klasē. Bet visus lidojumus uz Eiropadomi – Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmēm – gan ierēdņiem, gan ministriem apmaksā Eiropas Savienība.
Komisija opozīcijas pieprasījumu noraida
Viens no pieprasījuma iesniedzējiem par privātas lidmašīnas izmantošanu premjera lidojumiem bija deputāts Edvards Smiltēns no "Apvienotā saraksta". Viņš uzsvēra, ka ārlietās aktīva loma ir Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, premjeram, ārlietu ministram un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam. Pieeja avioreisu izmantošanā acīmredzami atšķiras.
"Saeima nekad nav iedomājusies izmantot biznesa klasi, nerunājot par privātu lidmašīnu īrēšanu. Pat biznesa klase Saeimas priekšsēdētājam ir faktiski tabu, jo to nevar pamatot ekonomiski. Iespējams, ir bijuši kaut kādi tālie pārlidojumi vai nav bijušas citas biļetes tajā brīdī, ka kādreiz vēsturē kādu reizi Saeimas priekšsēdētājs būtu izmantojis šādu privilēģiju, bet nekad nav bijusi privāta lidmašīna," klāstīja Smiltēns.
Tagadējās premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") laikā par valsts budžeta līdzekļiem privāta lidmašīna vizīšu nodrošināšanai nav izmantota, piebilda viņas parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks. Taču, ja radīsies ārkārtas situācijas, kad citu iespēju ceļot nebūs, privāto lidmašīnu noma tiks vērtēta.
Patmalnieks uz jautājumu, vai vairāk nekā 600 000 eiro par speciālajiem avioreisiem dažu gadu laikā ir daudz, atbildēja ar norādi par tikšanās panāktajiem rezultātiem: "Mēs redzam, ka mums pastiprinās ārvalstu, NATO karaspēka klātbūtne Latvijā, ir jaunas drošības garantijas no NATO sabiedrotajiem partneriem, kas ir šīs ārpolitiskās darbības rezultāts. Tad katram pašam jāvērtē – tas ir daudz vai maz."
Nedz bijušais Valsts prezidents Egils Levits, nedz arī pašreizējais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs privātos lidojumus neesot izmantojuši, noskaidroja aģentūra LETA.
Rinkēvičs komandējumos lido ar regulārajiem komerclidojumiem, bet Levita ārzemju vizītes plānotas krietni iepriekš, vienmēr izmantojot vispārējās pasažieru aviolīnijas. Levita prezidentūras laikā nav radusies pēkšņa nepieciešamība doties ārzemju vizītē vai savienot dažādus galamērķus, kas termiņu ziņā ar pasažieru aviolīnijām nebūtu bijis iespējams, tādēļ nav bijusi vajadzība izmantot privātus lidojumus.
Tikmēr, uzklausot Patmalnieka un Valsts kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska atbildes, Saeimas Pieprasījumu komisijas vairākums noraidīja "Apvienotā saraksta" deputātu pieprasījumu detalizētāk skaidrot tēriņus par speciālo avioreisu izmantošanu premjera vizītēm.
Taču opozīcijas politiķi apņēmušies skaidrojumus jebkurā gadījumā mēģināt pieprasīt atkārtoti.
"Valdībai, lai cik viņi vēlētos slēpt šo informāciju, mēs pieprasījumus, jautājumus veiksim tik ilgi, kamēr šīs atbildes tiks sniegtas," sacīja Smiltēns.
