Strupišs par vajātas sievietes slepkavību Jēkabpils pusē: Ir skaidrs – tā bija valsts kļūda

Tas, ka Jēkabpils pusē varēja notikt ilgstoši vajātas sievietes slepkavība, ir valsts kļūda, jo valstij pēc vardarbības upura ziņojuma bija aktīvi jāreaģē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

"Tas, ka tā ir bijusi valsts kļūda, ir skaidrs," atzina Strupišs attiecībā uz to, ka ilgstoši vajātaajai sievietei Jēkabpils novadā netika nodrošināta aizsardzība. Tagad notikušā cēloņus pēta Tieslietu padomes izveidotā darba grupā, skatot gan dažādas lietas, gan komunikāciju starp institūcijām.

Lai gan gala secinājuma nav, pašlaik iezīmējas tas, ka problēmas ir ar sistēmu kopumā. Proti, institūcijas nesadarbojas tā, kā tām vajadzētu sadarboties. Valstij bija jānodrošina sistēma pret vardarbību, bet nu izskatās, ka tā sistēma nav nostrādājusi, sacīja Strupišs.

Minētajā darba grupā iezīmējas vairāki jautājumi. Piemēram, par to, kā noķert un izolēt varmāku, ko savukārt ierobežo sarežģītā piespiedu medicīnisko līdzekļu piemērošana.

Tiesu sistēmā viņš problēmu saskata tiesas sēžu atlikšanā, kas savukārt ievelk procesu. Tāpat problēma ir sadrumstalotībā. Proti, katrā lietā ir savs prokurors, kurš var nemaz nezināt par saistītajām lietām. Jautājums esot par to, kura institūcija veiks uzraudzību šādās lietās.

Strupišs arī pauda viedokli, ka par vardarbību būtu jāpiemēro apcietinājums un arī jāveic ekspertīze pirms atbrīvošanas no apcietinājuma. Vienlaikus viņš piebilda, ka apcietinājums nav sods, bet tā mērķis ir netraucēt izmeklēšanai un neļaut atkārtoti izdarīt noziegumu. Un apcietināšanas laikā jāspēj tikt galā ar izmeklēšanu, viņš piebilda.

Pēc nozieguma Jēkabpilī aizvien vairāk izgaismojas problēma ar  nespēju varmāku nošķirt no upura. Strupišs neslēpa, ka šī problēma viņam bija jaunums: "Šī lietu kategorija par pagaidu aizsardzības līdzekļiem līdz Augstākajai tiesai nenonāk. Ar to tiek galā 1. un 2. instance. Godīgi sakot, bija pārsteigums tādā nozīmē, ka nesakārtots šis jautājums, sadarbība starp institūcijām."

Tieslietu padomē par to iepriekš netika domāts, jo neesot bijis informācijas. "Ja Tieslietu padome vai Augstākā tiesa saņemtu informāciju, protams, kaut kādā veidā reaģētu," sacīja AT priekšsēdētājs.

Tikmēr jaunu neizpratnes vilni raisīja tiesas lēmums citā lietā – no apcietinājuma tika izlaists sievas slepkavības mēģinājumā aizdomās turētais. Darba grupā sola skatīt arī šo lietu.

Savukārt Saeima ceturtdien, 15. jūnijā, ar vienprātīgu 95 deputātu atbalstu grozīja likumu, paredzot līdz pat trim gadiem cietumā par šādu rīcību.

KONTEKSTS:

Tiesībsargājošo iestāžu spējai pasargāt varmāku upurus īpašu uzmanību sabiedrība pievērsa pēc traģiskā gadījuma Jēkabpils novadā, kur 16. aprīlī sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli".  

Slepkavu Rusiņu policija meklē gandrīz divus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti