Par ilgstošu vajāšanu draudēs sods līdz pat 3 gadiem cietumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tikai pāris mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš ilgstošas vajāšanas rezultātā noslepkavoja bijušo sievu, Saeima ceturtdien, 15. jūnijā, ar vienprātīgu 95 deputātu atbalstu grozīja likumu, paredzot līdz pat trim gadiem cietumā par šādu rīcību.

Par ilgstošu vajāšanu draudēs sods līdz pat 3 gadiem cietumā
00:00 / 02:42
Lejuplādēt

Līdz šim par draudiem nodarīt smagus miesas bojājumus un izdarīt slepkavību, kā arī par vajāšanu smagākais sods bija īslaicīga brīvības atņemšana (līdz trim mēnešiem), varēja piemērot arī probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Taču līdz ar Krimināllikuma grozījumiem par šādiem noziegumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, bet līdz trim gadiem, ja šādi noziegumi izdarīti pret laulāto vai bijušo laulāto, pret personu, ar kuru varmāka ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai ar kuru ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Par šiem noziegumiem saglabāti arī iepriekšējie sodi – īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods. Noteikts, ka šajā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, būs priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem saprātīga termiņa nodrošināšanā. Šādas krimināllietas iztiesāšana būs jāuzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.

Cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kas liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par draudiem izdarīt slepkavību, nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšanu, tiks nodrošināta speciālā procesuālā aizsardzība, paredz pieņemtie grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā.

Trīs gadi cietumā draudēs arī tad, ja varmāka nepildīs nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību. 

"Vardarbību nedrīkst tolerēt. Mums jārīkojas aktīvi un jādara viss iespējamais, lai šādus gadījumus mazinātu un nodrošinātu aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir pamatots iemesls baidīties par savu drošību," iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

Judins pauda cerību, ka šie grozījumi palīdzēs efektīvāk rīkoties, bet daudz kas atkarīgs no likuma piemērotājiem - izmeklētājiem un prokuriem. 

"Mums arī tagad netrūkst pantu – problēma ir daudz dziļāka. Ja mūsu procesa virzītājs strādā ar nepietiekamu intensitāti, ja viņš neizrāda pietiekamu empātiju, ja viņš nesaprot, ka tas viss ir nopietni, ja viņš neuztver to visu nopietnību, tad nevaram ar likuma pantiem piespiest viņu mainīt attieksmi.

Šeit ir svarīgi, lai policijas darbinieki būtu izglītoti, lai viņi saprastu, ka nav jāgaida, kad iestājas smagas sekas."

Andrejs Judins: Par sodiem varmākam
00:00 / 00:19
Lejuplādēt

Centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce pieņemtos grozījumus vērtēja atzinīgi, jo tie liecina, ka uz draudiem un vajāšanas gadījumiem skatās arvien nopietnāk: 

"Galvenais jau ir tā likuma "iedzīvināšana", un pie tā mums ļoti, ļoti jāstrādā, jo šie gadījumi, kas šobrīd arī publiski izgaismojās, rāda, ka kaut kas mums likumos ir paveikts, bet ar to "iedzīvināšanu" vēl neveicas. Tiešām ir nopietni jāuztver noziegumi, kas notiek ģimenēs, kas tiek nodarīti pret līdzcilvēkiem, kas tiek nodarīti pret sievieti, un tad jau arī,

ja tā attieksme mainīsies, domāju, arī likuma normas būs vieglāk ieviest."

Saeima vēl nolēma, ka pamatsodu  – probācijas uzraudzību  – sāks piemērot pilngadīgām personām, kuras iepriekš minētos pārkāpumus izdarījušas pēc 2023. gada 14. jūlija. 

Likums stāsies spēkā šā gada 15. jūlijā, tas vēl jāizsludina Valsts prezidentam.

Tieslietu ministrija un arī daļa Saeimas Juridiskās komisijas deputātu iepriekš gan uzskatīja, ka sodam par šādiem draudiem un vajāšanu jābūt mazākam – līdz vienam gadam cietumā. Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe iepriekš norādīja, ka trīs gadu cietumsodu likums paredz, piemēram, par spīdzināšanu vai personas novešanu līdz pašnāvībai. Sankcijas par dažādiem nodarījumiem esot jāveido samērīgas, un "sodi jāceļ tad, kad redzam, ka praksē piemēro maksimumu un ar maksimumu nepietiek", viņa iepriekš pauda.

KONTEKSTS:

16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudēja Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš.

Rusiņš joprojām nav notverts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti