Pentagona oficiālajā paziņojumā ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins uzteica sadarbību ar Mūrnieci un izteica atzinību tam, ka mūsu valsts ir piešķīrusi vienu no lielākajiem atbalstiem Ukrainai salīdzinājumā ar mūsu ekonomikas izmēru.
Mūrniece sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka ir "patīkami dzirdēt to, ko Latvija ir izdarījusi līdz šim, un to, ko mēs arī turpināsim darīt".
"Attiecībā uz Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu: ir būtiskas lietas, ko mēs darām un ko mums ir jāizdara līdz Viļņas NATO samitam. Viena no tām lietām ir mūsu kaujas grupas palielināšana līdz kaujas spējīgas brigādes līmenim. Protams, ka tas nenotiks viena vai pusotra gada laikā, bet kopā ar kanādiešiem mēs strādājam, lai būtu konkrēts plāns kā šo mērķi panākt," pastāstīja ministre.
Konkrētāki plāni būtu nepieciešami arī Baltijas valstu aizsardzībai. Pie tā NATO militārie eksperti strādā jau kādu brīdi. Mūrniece sacīja, ka situāciju ietekmē arī Somijas un drīzumā, iespējams, arī Zviedrijas pievienošanās aliansei. Līdz ar to Baltijas jūra kļūst par NATO iekšējo jūru.
"Pēc Somijas pievienošanās NATO Baltijas valstu aizsardzības plāni būtu jāpārskata un jāpielāgo jaunajai situācijai," vizītes laikā Vašingtonā atzina Mūrniece.
KONTEKSTS:
Iepriekš apstiprināts, ka Latvija iegādāsies sešas raķešu artilērijas sistēmas "HIMARS", šīs sistēmas plāno iegādāties visas trīs Baltijas valstis. Tās ir augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmas ar aptuveni 300 kilometru darbības rādiusu.
Jau jūlijā kļuva zināms, ka Latvija saņēmusi piedāvājumus no potenciālajiem krasta aizsardzības raķešu piegādātajiem un nosūtījusi pieprasījumu ASV par raķešu artilērijas sistēmas "Himars" iegādi.
Aizsardzības spēju stiprināšana kļuva aktuālāka pēc tam, kad Krievija pērn 24.februāri sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, un turpmāko trīs gadu laikā finansējums Latvijas valsts aizsardzībai tiks pakāpeniski palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
