Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu saraksti jāiesniedz no 25. janvāra līdz 9. februārim. Latvijai Eiropas Parlamentā būs deviņi deputātu mandāti jeb par vienu vairāk, nekā līdz šim. 

Partija "Jaunā Vienotība" vēl izlems, vai pirmo numuru dot ārlietu ministram Krišjānim Kariņam vai līdzšinējam Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim. Tāpat zināms, ka ilggadējās Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere kandidātu sarakstā būs nākamās.

Bez lieliem pārsteigumiem Nacionālā apvienība jau nosauca ilggadējā eiroparlamentārieša Roberta Zīles, kā arī Ināras Mūrnieces, Riharda Kola un vēl vairāku Saeimas deputātu kandidatūras.

No Jaunās Konservatīvās partijas saraksta kandidēs eksministri Tālis Linkaits, Gatis Eglītis, dzejniece Liāna Langa.

Pagājušajā nedēļā izskanēja, ka "Apvienotais saraksts" kā pirmo Eiropas Parlamenta vēlēšanām grasās pieteikt "Tviterkonvoja" organizatoru Reini Pozņaku. Viņš apliecināja, ka ir ļoti tuvu lēmumam par startu EP vēlēšanās un pamatoja savu motivāciju:

"Eiropai ir pieci gadi laika, lai gatavotos aizstāvēt savu eksistenci arī turpmāk. Šobrīd Ukraina cīnās par mums visiem, bet arī mums ir jādara daudz mājasdarbu pašiem savai drošībai. Arī mums ir "jākačā muskuļi", bet ir zināmas bažas, ka Eiropā to ne līdz galam uztver nopietni. Zināt, Eiropas Parlaments ir vieta, kur var nedarīt neko un nekas slikts nebūs, bet var vismaz mēģināt kaut ko darīt."

"Progresīvie" pieteikuši pērn Valsts prezidenta amatam izvirzītās Elīnas Pinto un bijušā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa kandidatūras.

Savukārt partija "Latvijas attīstībai" pieteikusi tagadējā EP deputāta Ivara Ijaba, kā arī bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika un bijušā Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska kandidatūras.

Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu lokā uz Eiropas Parlamentu būs esošās valdības ministri. Viņi valdībā darbu sāka vien septembrī, taču vēl neesot izlemts, kurus kandidātus virzīt, bet tie visi būšot no ZZS valdes, bet ne no sadarbības partijām, piemēram, "Latvijai un Ventspilij", stāstīja partiju apvienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

"Saprotam, ka ir ļoti svarīga ministru pieredze Eiropas Parlamentā, lai aizstāvētu Latvijas intereses, bet mums ir jāatrod līdzsvars starp tiem ministriem, kuri varētu dot pienesumu Eiropā un kuriem jāturpina strādāt Latvijā.

Līdz ar to vēl nevaru apstiprināt, vai mūsu kandidātu sarakstā uz Eiropas Parlamentu būs četri, viens vai divi ministri. Jāsaprot, ka Latvijas intereses pārstāvēt Briselē ir ļoti, ļoti svarīgi. Gan globālo izaicinājumu, gan klimata pārmaiņu politikā," norādīja Krauze.

Partijas "Saskaņa" līderi EP vēlēšanās būs Nils Ušakovs, sabiedriskā aktīviste Olga Petkeviča un politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele.

Savukārt "Gods kalpot Rīgai" atsevišķi nekandidēšot, jo grib piedalīties pašvaldību vēlēšanās Rīgā, bet "Latvija pirmajā vietā" saraksta līderi būs Saeimas deputāti ekspremjers Vilis Krištopans, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča un Ričards Šlesers.

Partijas "Stabilitātei" līderis EP vēlēšanās būs produktu vadītājs Ņikita Piņins, informēja partijas līderis, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs. Piņins ir jaunās paaudzes politiķis, kurš "piedzima brīvajā un neatkarīgajā Latvijā, spēj spēcīgi un konkrēti formulēt valsts nākotnes prioritātes un attīstības virzienus", turpināja Rosļikovs.

"Stabilitātei" liks uzsvaru uz jaunajām sejām politikā, kas kalpos kā "vienīgā atslēga pārmaiņām un globālai drošībai esošajos nemiera laikos", pauda partijas līderis. Partijas saraksts EP vēlēšanām vēl top. 

Latvijas Krievu savienība (LKS) Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs no partiju apvienības "Pamats" saraksta kopā ar "Centra partiju". No LKS būs seši kandidāti, bet no "Centra partijas" – četri. LKS pārstāvēs Miroslavs Mitrofanovs, Jeļena Osipova un Inna Djeri un citi. Jāatgādina, ka LKS ilggadējai līderei Tatjanai Ždanokai likums liedz turpmāk kandidēt vēlēšanās.

KONTEKSTS:

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Latvijā – sestdien, 8. jūnijā.