Pērn bija par 12,3% mazāk mirušo, salīdzinot ar 2021. gadu, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk mirušo skaits samazinājies 2022. gada 4. ceturksnī – par 23,1% attiecībā pret 2021. gada 4. ceturksni.
Pirms pandēmijas no 2012. gada līdz 2019. gadam mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5%.
2023. gada 1. janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1 miljons 891 tūkstotis, kas ir par 15,2 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gada 1. janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. 2023. gada 1. janvārī Latvijā savu dzīvesvietu bija reģistrējuši 39,8 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo, kas devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.
Novērtējums, cik Ukrainas bēgļu ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, tiks publicēts 1. jūnijā pēc visu datu saņemšanas no Latvijas administratīvo datu reģistru īpašniekiem.
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, bet 2022. gadā mirušo skaits tāpat kā gadu iepriekš bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits.
Vislielākā starpība bija 2021. gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.
2022. gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 882 jeb 7,9% laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.–2019. gadā) tas pārsniedza 12 tūkstošus, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020. gadā.
Labklājības ministrijā skaidro, ka demogrāfiskā bedre ir jau ilgstoša un iemesli, kāpēc vecāki lemj pret bērnu radīšanu, ir vairāki – no izglītības kvalitātes un veselības aprūpes pieejamības līdz vispārējai drošības sajūtai, dzīvojot Latvijā. Ministrijā norādīja, ka šogad pastiprinātu uzmanību veltīs pirmsskolas izglītības sistēmas uzlabošanai.
"Brīdī, kad tas skar papildu finansējumu, tad, protams, politiķu diskusijas sāksies. Bet, runājot par pirmsskolas izglītības sistēmu, finansējuma avots zināmā mērā mums ir aptuveni skaidrs. Tie ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas varētu sniegt šo atbalstu pirmsskolas izglītības sistēmas attīstīšanai. Tur mēs jau redzam resursu, ar ko strādāt," pauda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Rekordzemos dzimstības rādītājus pērn ministrijā skaidroja arī ar karu Ukrainā, kas, iespējams, ietekmējis drošības sajūtu, norādot, ka ne visi iemesli ir saistīti ar pakalpojumu pieejamību vai valsts politiku.
Tam piekrita arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka vienas atbildes nav.
"Ja kāds varētu atbildēt vienkārši – kā mainīt visas Rietumu pasaules tendences, tas droši vien būtu Nobela prēmijas vērts," teica premjers.
Bet ko tad darīt lietas labā? Ministru prezidents norādīja arī uz pašvaldību atbildību.
"Kur ir laba bērnudārzu pieejamība un ir pieejamas darbavietas, tur nesamazinās iedzīvotāju skaits. Tur pat nedaudz pieaug. Mums ir izcilas pašvaldības dažādu partiju vadībā, kuras šo jautājumu atrisinājušas. Un ir citas pašvaldības, kur jautājums gadiem nav risināts," teica Kariņš.
Premjers tic, ka, pastiprinoties drošības situācijai, šogad demogrāfiskā situācija varētu uzlaboties.
