Par likumprojektu otrajā lasījumā balsoja 80 deputāti, bet pret bija 13 deputāti.
Saskaņā ar iecerētajām izmaiņām Latvijas iedzīvotāji ar Krievijas pasēm varēs prasīt atļauju uzturēties Latvijā, vienlaikus apņemoties atļaujas derīguma termiņā apgūt valsts valodu.
Tas attieksies uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas jau kārtojoši valodas pārbaudi, bet izkrituši. Tādi līdz šim ir 60% no visiem kārtotājiem.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, iepriekš norādījuši likumprojekta autori.
Saeima grozījumos veic nelielas izmaiņas
Likumprojektā pēc priekšlikumu uzklausīšanas precizēts, ka atļauju uzturēties Latvijā varēs prasīt arī tie, kas nav kārtojuši valodas pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ,
piemēram, būtisku ar veselību saistītu iemeslu vai citu no personas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Iepriekš šie attaisnojošie iemesli nebija minēti.
Tāpat grozījumos precizēts, ka termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem paredzētu Krievijas pilsonim tiesības uzturēties un strādāt Latvijā, saņemt tādus pašus bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, pabalstus un sociālos pakalpojumus, kādi paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam tikai gadījumos, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
Saeimā atbalstīja arī deputāta Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) priekšlikumu izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumu punktu, kas paredzēja, ka Krievijas pilsonim, kuram pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudē spēku un kuram pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai atļauja uzturēties Latvijas Republikā nav izsniedzama, vēl 90 dienas būtu piemērojamas tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bezdarbnieka statusu, sociālajiem pakalpojumiem un pabalstiem.
"Priekšlikums, visticamāk, pavērs iespēju vairākiem tūkstošiem, kas tomēr nav gribējuši sakārtot savas attiecības ar valsti, pieņemt gala lēmumu un aizceļot uz savas pilsonības valsti," sacīja Dombrava, norādot, ka "labklājības ministre uz komisiju bija atnesusi absolūtu brāķi", kas paredzēja, ka personas, kuras zaudējušas jebkādu legālu ieganstu uzturēties Latvijas Republikā, būtu tiesīgas saņemt sociālus pabalstus un strādāt līdz pat pēdējai izceļošanas termiņa dienai.
Viens no Saeimas komisijā un Saeimā neatbalstītajiem bija Dombravas priekšlikums termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem izsniegt nevis uz diviem, bet uz vienu gadu.
Dombrava pamatoja priekšlikumu ar to, ka latviešu valodu "tik ļoti zemā līmenī" ir iespējams apgūt arī gada laikā. "Ļoti daudzi šo procesu atliks līdz termiņa beigām un faktiski varētu netikt sasniegts sākotnējais mērķis," sacīja Dombrava.
Bez atbalsta palika arī Dombravas priekšlikums izslēgt no likuma grozījumiem punktu, kas paredz, ka Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju, ieceļojot un uzturoties Latvijā, nav nepieciešama veselības apdrošināšanas polise.
Tāpat Saeimas komisijā un parlamentā atbalstu neguva deputātes Svetlanas Čulkovas ("Stabilitātei!") priekšlikums atbrīvot no likumā noteiktās valsts valodas prasmes pārbaudes Krievijas pilsoņus, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu.
Pieteikums atļaujas saņemšanai jāiesniedz līdz nākamā gada marta beigām
Krievijas pilsoņiem pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam.
Termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem paredzētu Krievijas pilsonim tiesības uzturēties un strādāt Latvijā un saņemt
tādus pašus bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, pabalstus un sociālos pakalpojumus, kādi paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam.
Uzturēšanās atļauju var saņemt arī persona, kas apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevar saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.
Līdz šim spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredzēja, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas zaudē spēku šī gada septembrī. Tie, kuri nepieteiksies termiņuzturēšanās atļaujai, drīzumā saņems pavēstes par valsts pamešanu 90 dienu laikā.
Termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas procedūrā tiktu nodrošināts individuāls vērtējums par to, vai attiecīgajai personai ir pastāvīga saikne ar Latvijas Republiku un tai ir vēlme arī turpmāk pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā un vēlme integrēties sabiedrībā.
Kopumā latviešu valodas pārbaudei reģistrējušies 13 147 Krievijas pilsoņu, bet uz pārbaudi ieradušies 11 301. Ar pirmo reizi pārbaudi nokārtot spējuši 39% kārtotāju. Atkārtotai pārbaudei pieteikušies vairāk nekā 6500 personu.
Grozījumi Imigrācijas likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
