Premjers Kariņš atkāpsies un aicina «Jauno Vienotību» virzīt citu premjera amata kandidātu

ĪSUMĀ: 

• Kariņš ceturtdien informēs prezidentu par valdības demisiju. 
• Prezidents pēc ceturtdien plānotās tikšanās ar Kariņu uzsāks konsultācijas ar Saeimas frakcijām.
• Viņš aicināja "Jauno Vienotību" virzīt citu premjera amata kandidātu. 
• "Jaunā Vienotība" par nākamo premjera amata kandidātu lems trešdien.  
• Kariņš joprojām par labāku uzskata plašāku valdības koalīciju.     
• Viņš nepretendēs uz premjera amatu, jo "turēties pie varas" nebija viņa mērķis. 
• Valdība līdz nākamā kabineta apstiprināšanai turpinās darbu, taču nelems par lieliem konceptuāliem jautājumiem.

Par to Kariņš paziņoja preses konferencē pirmdien, 14. augustā, pirms koalīcijas sadarbības padomes.

Kariņš pastāstīja, ka ceturtdien, 17. augustā, informēs prezidentu par valdības demisiju.

Viņš apliecināja, ka aicināja "Jauno Vienotību" virzīt nākamo premjera amata kandidātu un viņš nebūs nākamās valdības vadītājs.

Kariņš medijiem pauda, ka valsts attīstībai vajadzīga spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt arī grūtus lēmumus. "Bet šobrīd pēc ilgstošām sarunām man tapa skaidrs, ka [pašreizējie koalīcijas partneri] Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" dara visu, lai bremzētu dinamismu," sacīja Kariņš.

"Ja šajā valdībā šo dinamismu nevar rast, nepieciešama jauna, cita valdība," sacīja Kariņš.

Viņš aicināja virzīt nākamo premjera amata kandidātu, par ko "Jaunā Vienotība" lems trešdien.  

Savukārt prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojumā medijiem informēja, ka pēc ceturtdien plānotās tikšanās ar Kariņu uzsāks politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Prezidents sagaida sarunās par jaunās valdības veidošanu arī programmatisku plānu par valstij nekavējoši veicamajiem darbiem.

Kariņš vēlas plašāku nākamo koalīciju

Kariņš pauda pārliecību, ka nākamais premjera amata kandidāts spēs izveidot jaunu valdību, kas spēs nodrošināt valsts attīstību.

Viņš savukārt solīja atbalstīt nākamo premjera amata kandidātu un darīt visu, kas viņa spēkos, lai varētu izveidot rīcībspējīgu valdību un koalīciju.

Kariņš arī sacīja, ka joprojām uzskata, ka plašāka valdošā koalīcija ir visas sabiedrības interesēs.

Lai valsts varētu labāk attīstīties,

"politikā jāatrod veids, kā nolikt sīkas domstarpības pie malas, izveidot plašāku, spēcīgāku un dinamisku valdību", uzsvēra Kariņš,

paužot cerību, ka politiskie spēki Saeimā varētu raudzīties uz situāciju citādi nekā līdz šim.

Neturēties pie amata

Jautāts, kāpēc viņš pats vairs nebūtu gatavs uzņemties valdības vadīšanu, Kariņš klāstīja, ka no pirmās dienas, kad viņš kļuva par premjeru, viņa mērķis bija nodrošināt stabilitāti un attīstību no valdības puses, taču "ja esam nonākuši līdz tam, ka dinamisms nav iespējams, partneri nepiekrīt nevienam piedāvājumam, skaidrs, ka jāveido jauna valdība".  Un tas būtu labi mūsu attīstībai, ka "Jaunā Vienotība" izraudzītu nākamo kandidātu, klāstīja Kariņš.

Viņš norādīja, ka, viņaprāt, jebkura valsts grūtībās nonāk, kad kāds cilvēks sāk turēties pie sava amata un sava krēsla, "nekad neesmu šo atbildību uzņēmies ar domu, ka vara ir mans mērķis".

"Un šī ir mana izdevība palīdzēt nodrošināt gludu varas pāreju," sacīja Kariņš.  

Viņš pateicās visiem valdības ministriem par līdzšinējo darbu un vēlētājiem par viņam doto uzticību un norādīja, ka esošie ministri turpinās darbu līdz nākamās valdības apstiprināšanai Saeimā, taču valdība neskatīs nevienu lielu konceptuālo jautājumu, bet turpinās ierastos darbus.

KONTEKSTS:

Krišjānis Kariņš savu otro valdību trīs politisko spēku sastāvā – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm. 

Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.

Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" uzstāja uz līdzšinējās valdības saglabāšanu, un Kariņš paziņoja par lēmumu veidot jaunu koalīciju, vienlaikus neatkāpjoties no amata.

Jau ceturtdien, 17.augustā, Kariņš varētu prezidentam prezentēt savu skatījumu par jauno valdību.