Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī veidos obligāto aizsardzības dienestu, kam pirmais iesaukums būs brīvprātīgs – 1. jūlijā. Aizsardzības dienesta izveidi atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija 11 parlamentārieši.
Mantojumā saņemts "ļoti nekvalitatīvs" likumprojekts
Debatējot par likumprojektu, Saeimas tribīnē trešdien kāpa gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Debates pavadīja gan aplausi un ovācijas, gan sašutuma pilni starpsaucieni.
Daži deputāti VAD likumu vērtēja atzinīgi, norādot, ka izstrādātais dienesta modelis atbilst modernam Ziemeļvalstu militārajam dienestam.
Arī opozīcijas deputāts Atis Švinka ("Progresīvie") norādīja, ka atbildīgā Saeimas komisija paveikusi atzīstamu darbu pie likuma izstrādes, vienlaikus neslēpjot kritiku iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika virzienā. Pēc Švinkas domām, 14. Saeima no Pabrika mantojumā saņēma "ļoti nekvalitatīvu" likumprojektu.
"Mēs esam radījuši šo likumu par modernu, prestižu Ziemeļvalstu valsts aizsardzības likumu, un ir ļoti izšķiroši, lai ar pirmajiem iesaukumiem sabiedrība un jaunieši uzticētos, un ar katru gadu šis likums pierādītu, ka ir moderns un prestižs," sacīja Švinka.
Ieslīgst debatēs par dienestam pakļautajiem vecākiem
Saeimas deputātiem kāpjot tribīnē, plašākas debates izvērtās jautājumā par VAD pakļautajiem vecākiem. VAD likumprojektā ir paredzēts, ka vecāks, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.
No dažiem opozīcijas deputātiem saistībā ar šo ieceri izskanēja kritika, ka vecāku došanās dienēt negatīvi ietekmētu demogrāfiju.
Piemēram, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") pauda, ka, viņaprāt, "vecāki ir mūsu civilā dienesta varoņi", tādēļ "Stabilitātei!" frakcija piedāvāja to, ka vecāki nedodas dienēt. Rosļikovs sacīja: "Mums Latvijā ir vajadzīgi bērni. Vecāki ir mūsu civilā dienesta varoņi. Ja viņiem ir viens, divi, trīs bērni – super, lai tā arī ir, bērni ir mūsu nākotne. (..) Mēs piedāvājam ļoti konkrēti: ja cilvēkam ir bērni, lai viņš tos audzina un paliek mājās. Lai viņi stiprina mūsu mīļo Latviju tepat, civilajos apstākļos.""
Rosļikova ieskatā, vienam no vecākiem dienējot VAD, pie pašreizējās dzīves dārdzības tiktu apdraudētas otra vecāka iespējas parūpēties par bērnu. Līdzīgu viedokli pauda parlamentārietis Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā"), norādot, ka Latvijā "netiek stimulētas ģimenes ar pietiekami daudz bērniem".
Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) debatēs atzīmēja, ka bērni vecākiem uzliek pienākumu ne tikai spēt par viņiem parūpēties, bet arī aizsargāt, ja radusies tāda nepieciešamība. Dombrava sacīja: "Jebkuram vecākam ir pienākums aizsargāt savu bērnu un savu bērnu valsti. Ir iespēja izvēlēties dienesta veidu, kas piemērotāks ģimenei."
Opozīciju neapmierina paredzētā kriminālatbildība un papildu slogs armijai
Viens no jautājumiem, par ko deputāti ieslīga debatēs, bija par paredzēto kriminālatbildību, izvairoties no dienesta. Atsevišķi opozīcijas deputāti par šo priekšlikumu pauda kritiku.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) gan paskaidroja, ka kriminālatbildību paredzēts piemērot par konkrētu rīcību – tīšiem miesas bojājumiem, lai izvairītos no dienesta, par veselības problēmu simulēšanu vai dokumentu viltošanu.
Savukārt parlamentārietis Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: "Un mums jādara viss iespējamais, lai cilvēki tik tiešām arī turpmāk gribētu un ietu brīvprātīgi šajā dienestā, nevis piespiedu kārtā, kur nu vēl draudot ar kriminālatbildību."
Tikmēr deputāts Ainārs Šlesers pauda: "Krimināla atbildība šajā gadījumā – tas ir tas, ar ko jūs gribat baidīt. Tātad, ja jaunieši, kā teikt, baidīsies, tad viņi nāks un dienēs."
Vienlaikus VAD izveidi daži deputāti novērtēja kā papildu slogu bruņotajiem spēkiem, jo dienestā iesaukto apmācībai vajadzēs daudz laika un uzmanības. To pauda, piemēram, deputāts Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā").
"Armijai tiks uzkrauti papildu pienākumi, un tas nekādā mērā neveicinās ne ārējo, ne iekšējo drošību. Tagad paklausieties – pati sāls – šo likumu virza politiķi, nevis mūsu armija. Tad, kad es runāju ar pulkvežiem un ģenerāļiem, viņi saka, ka mums jau nav citas iespējas piesaistīt cilvēkus, jo politiķi nevar izdomāt citu mehānismu, bet šis mehānisms nav pareizs," sacīja Zivtiņš.
Savukārt deputāts Valainis sacīja: "Cilvēki, uz kuriem attieksies šī norma, šogad būs 300, nākamgad – 500. Ja mēs skatāmies uz to kapacitāti, reālo kapacitāti, kāda ir iespējama šobrīd mums šo valsts aizsardzības dienestu ieviest, tad mums ir jāsaprot, ka visa virkne šīs te normas, par kurām šodien tiek ļoti plaši diskutētas, viņas būs tikai uz papīra vismaz turpmākos divus trīs gadus."
Aiz Saeimas durvīm piketē pret "obligāto karaklausību"
Kamēr deputāti bija sākuši trešdienas Saeimas sēdi, neformālās iniciatīvas pilsoņu grupas "Rīko!" rīkotajā piketā trešdienas rītā daži aktīvisti bija pulcējušies pie Saeimas, lai iestātos pret "obligāto karaklausību", ko paredzot VAD likumprojekts.
Aģentūra LETA novēroja, ka pie Saeimas nama bija pulcējušies daži aktīvisti. Piketētāji turēja rokās plakātus ar vēstījumu "We are not slaves for 300€" ("Mēs neesam vergi par 300 eiro"), "Jaunieši nedienēs, jaunieši emigrēs".
Piketētāji pieprasīja atcelt "obligātās karaklausības" ieviešanu, lai padarītu Latviju par valsti, kuru jaunieši paši grib aizstāvēt. Piemēram, novirzot tos līdzekļus ārkārtas situācijas novēršanai medicīnā.
KONTEKSTS:
Saeima trešdien, 5. aprīlī, skata Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, kas paredz Latvijā pakāpeniski ieviest obligāto aizsardzības dienestu.
Likumprojekts paredz, ka VAD ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu.
Līdz šim atbalstītā VAD likumprojekta redakcija paredz, ka valsts aizsardzības dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk kā 180 dienas. Par dienestu paredzēta arī alga.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
