Konferenci atklās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Krievijas pastāvīgie uzbrukumi Ukrainai izraisījuši stingru Eiropas Savienības (ES) reakciju, kas rezultējusies sankcijās pret Krieviju, agresora politiskajā un ekonomiskajā izolācijā un politiskā, finansiālā, militārā un humanitārā atbalstā Ukrainai. Krievija ir atbildīga ne tikai par pastrādātajiem noziegumiem un nodarītajām ciešanām Ukrainas iedzīvotājiem un postījumiem Ukrainā, bet arī par manipulācijām enerģētikas tirgū un pārrāvumiem piegāžu, tai skaitā pārtikas, ķēdēs. Tas ietekmē ES iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju, tostarp izraisot enerģētikas cenu strauju pieaugumu un augstu inflāciju. Konferences ietvaros eksperti un politikas veidotāji spriedīs gan par ES politiskajām prioritātēm, gan par ES ekonomikas noturību, nākotnes iespējām un izaicinājumiem.
Konferencē piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas jautājumos un Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Eiropas Revīzijas palātas loceklis un bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks (Stef Blok); bijušais Somijas premjerministrs un Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb); Eiropas Savienības delegācijas Ukrainā vadītājs Matti Māsikas (Matti Maasikas) un citi. Pasākuma programmas projekts pieejams www.lai.lv.
Konferences ietvaros norisināsies trīs klātienes paneļdiskusijas un sešas tiešsaistes diskusijas sadarbībā ar Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūtu Lietuvā, Igaunijas Ārpolitikas institūtu un Starptautisko Aizsardzības un drošības centru (ICDS), Dānijas pētniecības institūtu ''Tænketanken EUROPA", kā arī Somijas un Zviedrijas ārpolitikas institūtiem. Diskusijas aptver tādu jautājumu spektru kā Eiropas Savienības nākotne un loma pasaulē, ES klimata un enerģijas politika, likuma un tiesiskuma nozīme, ES militārās spējas un nākotnes perspektīvas, bloka loma Ukrainā un tās rekonstrukcijas procesos, kā arī ES migrācijas politikas aktualitātes.
Eiropas Komisija (EK) saistībā ar Krievijas karu Ukrainā mobilizējusi ES atbalstu dalībvalstīm un to iedzīvotājiem, tai skaitā finanšu atbalstu enerģētikas krīzē – "RePowerEU" programmu, kas Latvijai paredz saņemt 124 miljonus eiro, tai skaitā, lai sagatavotos nākamajai apkures sezonai. Kopš 2022. gada 24. februāra ES mobilizējusi visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai, lai tā spētu uzvarēt agresoru, – garantējusi ES kandidātvalsts statusu, sniegusi ārkārtas finanšu atbalstu vairāk nekā 67 miljardu eiro apmērā, atcēlusi tirdzniecības tarifus un kvotas precēm uz ES, pirmo reizi bloka vēsturē piekritusi piegādāt trešajai valstij militāro atbalstu, kā arī sniegusi humāno atbalstu kā Ukrainai, tā Ukrainas iedzīvotājiem ES. Papildus tam EK strādā pie Ukrainas ciešākas integrācijas ES vienotajā tirgū un ilgtermiņā – pie Ukrainas atjaunošanas plāna, koordinējot šo darbu ar starptautiskajiem partneriem G7. Līdztekus tam EK strādā pie Krievijas politiskās un ekonomiskās izolācijas – gada laikā ES vienojusies par 10 sankciju paketēm pret Krievijas amatpersonām, uzņēmumiem, produktu un preču grupām, lai vājinātu Krievijas militārās spējas un dezinformācijas centienus.
Starptautiskā augsta līmeņa konference "Baltijas un Ziemeļvalstu ES sarunas 2023: Vienotāki kā jebkad?" piektdien, 17. martā, no pulksten 9.00 līdz 17.00.
