Lēmums pagarināt reisus pieņemts pēc Latgales plānošanas reģiona, Daugavpils pašvaldības un arī pasažieru sūdzībām par to, ka martā tika likvidēti teju visi autobusu reisi starp Daugavpili un Rīgu. Arī piedāvātā vilcienu satiksmes kustība nebija izdevīga pasažieriem, kuriem satiksme starp Daugavpili un Rīgu ir būtiska.
Četras reizes dienā no Daugavpils uz Rīgu un tikpat daudz atpakaļ kopš marta, kad no pasažieru pārvadājuma klāsta šajā maršrutā pazuda gandrīz visi autobusu reisi, iedzīvotāji varēja izmantot vilcienu satiksmi. Taču laika un satiksmes intensitātes ziņā tā pasažieriem nebija ērta.
Iebraukt Rīgā no Daugavpils varēja tikai pulksten deviņos rītā, savukārt pēdējā iespēja ar vilcienu tikt no Rīgas uz Daugavpili bija sešos vakarā.
Ukraiņu izcelsmes Latvijas dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo pauda viedokli, ka viņas ikdienai piemērots bijis arī iepriekšējais vilcienu reisu grafiks. "Es redzēju vienu vilcienu agri no rīta, tad pa dienu un vakarā; varētu būt, manuprāt, vairāk, bet, ņemot vērā to, cik bieži es braucu uz Daugavpili, man pietika," sacīja Gupalo. Savukārt mūziķis Edgars Vilcāns, lai gan ikdienā nav aktīvs sabiedriskā transporta izmantotājs, saskaroties ar to, aizdomājies par loģistiku un kustības dinamiku starp Daugavpili un Rīgu.
"Es skatījos biļetes un mani izbrīnīja, ka ir tikai kādi četri vilcieni dienā un viens autobuss. Nezinu, kas tieši ir vainīgs pie tā. Droši vien tās biļetes cilvēki mazāk pērk un mazāk migrē no vienas vietas uz citu," pauda Vilcāns.
Vilcieni pieprasītāki par autobusiem
Autobusu reisu starp Daugavpili un Rīgu izzušanu no aprites martā veicinājusi to nerentabilitāte, skaidroja Autotransporta direkcijā.
Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Heinsberga norādīja, ka pasažieru pieprasījums vilcienos bijis lielāks nekā autobusos. "Sākotnēji maršrutā Rīga–Daugavpils katru dienu tika izpildīti 10 reisi, tas bija pirms dažiem gadiem, un daži papildreisi bija pat piektdienās, sestdienās, svētdienās un pirmdienās. Bet laika gaitā piedāvājuma trūkuma dēļ, arī Covid-19 situācijas dēļ, šo reisu apkalpošana tika pārtraukta. Un pārvadātājs arī neredzēja rentabilitāti šiem pārvadājumiem," pastāstīja Heinsberga. "Pamatojums tam ir vienkāršs – vilcieni ir ātrāki un lētāki par autobusiem.
Ja vilciena biļete maksā nedaudz virs 7 eiro, tad autobusa biļete Rīga–Daugavpils vienā virzienā bija apmēram 12 eiro. Tas nozīmēja, ka pasažieru pieprasījums pēc pārvadājumiem vilcienos bija daudzkārt lielāks nekā autobusos, un arī nodrošināja ātrāku nokļūšanu Rīgā."
Tomēr jau minētie kustību laiki arī vilciena gadījumā nebija izdevīgi pasažieriem, par ko tika saņemtas sūdzības, neslēpa Autotransporta direkcijā.
"Mēs saņēmam ļoti daudz dažādu pieprasījumu gan individuāli no pasažieriem, gan zvanot un caur sociālajiem medijiem, [..] arī no pašvaldībām," norādīja Heinsberga.
Ar svētdienu, 11. jūniju, deviņos vakarā "Pasažieru vilciens" sāka izpildīt papildreisus no Rīgas. Galapunktā Daugavpilī vilcieni pienāk pusvienos naktī, bet pēc tam agri, plkst. 3.25, izbrauc no Daugavpils, galapunktā galvaspilsētā Rīgā ierodoties pulksten 7.00.
Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vilcienu kustības ziņā pasažieru skaitam posmā starp Daugavpili un Rīgu ir vērojama tendence pieaugt. "Tā tendence ir augšupejoša. Ja janvārī tie bija 32,5 tūkstoši pasažieru, februārī nedaudz mazāk – 30 tūkstoši, un martā ir 36,5 tūkstoši.
Faktiski pasažieru skaits aug, un statistika tuvojas pirmspandēmijas rādītajiem. Pasažieru iespējas virzienā Daugavpils–Rīga ir labākas nekā iepriekš," sacīja Heinsberga.
Jo vairāk iespēju pārvietoties būs abos virzienos Daugavpils–Rīga posmā, jo labāk tas būs pasažieriem, kuri tomēr būtu priecīgi arī par kādu papildreisu šobrīd esošajam vienam autobusu maršrutam.
