Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas reģionu apvienība) norādīja, ka krievu dzejnieka Aleksandra Puškina vārds izglītības iestādes nosaukumā sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā nav pieļaujams.
"Puškins ar šodienas acīm ir krievu pasaules simbols, un tam vairs nav vietas mūsu izglītības sistēmā – ne izglītības saturā, ne arī iestāžu nosaukumos un vides objektos.
Tādā veidā mēs izrādīsim cieņu gan mūsu nacionālajām vērtībām, gan ukraiņu tautai, kas šobrīd ļoti smagi cieš no krievu imperiālistiskajiem uzskatiem, ko uzturēja dzīvu arī krievu kultūras cilvēki," norādīja Ratnieks.
Kā skaidroja RD, skolas nosaukšanai Broces vārdā ir vēsturisks pamatojums. Kā liecina Rīgas vēstures avoti, pirmā mācību iestāde Rīgā ar nosaukumu licejs tika dibināta 1675. gadā, un ar to saistīts Johana Kristofa Broces mūžs. Zinātņu doktors Broce bija Rīgas Ķeizariskā liceja rektors un 46 gadus pasniedzējs. Blakus saviem skolotāja pienākumiem Broce visu mūžu vāca un apstrādāja vēstures materiālus. Viņš pieskaitāms vēlīnā humānisma virziena tā sauktajai erudītu skolai.
Broces cilvēku, celtņu, ģerboņu un pilsētu plānu zīmējumi un apraksti ir apkopoti 10 sējumu krājumā "Monumente". Sevišķi lielu vietu tajā Broce ir ierādījis Rīgai. Viņa ieguldījums Rīgas vēstures pētīšanā ir nepārspēts, daudzi no viņa zīmētājiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās tikai Broces zīmējumos un aprakstos.
Puškina licejs īstenoja mazākumtautību programmu. Ņemot vērā īstenotās reformas izglītības iestādēs, skola turpmāk nodrošinās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu.
RD Izglītības, kultūras un sporta komitejā drīzumā tiks skatīts jautājums par jaunā skolas nosaukuma apstiprināšanu.
KONTEKSTS:
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā raisījušās diskusijas par dažādu ielu un vietu nosaukumu maiņu, atsakoties no nosaukumiem, kuros minēti dažādi krievu tautības izcelsmes literāti un zinātnieki, lai tādējādi atbrīvotos no nevajadzīga padomju laika mantojuma mūsdienās.
Rīgas pilsētas aktīvisti, piemēram, piedāvā pārdēvēt Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Ļermontova, Saharova ielu nosaukumus latviešu kultūras cilvēku vārdos. Valsts valodas centrs priekšlikumu atzinis par atbilstošu, bet kultūras eksperti ierosmi kritizē.
Vēlmi pārdēvēt ielas izteikušas arī citas Latvijas pilsētas, piemēram, Rēzekne.
