Ruks norādīja, ka VP nekavējoties informējusi pirmsskolas izglītības iestādes, ka šie ir zema līmeņa draudi un evakuācija iestādēs nav nepieciešama.
E-pasti saņemti pirms plkst. 1 naktī.
Ruks norādīja, ka šobrīd ir svarīgi vainīgo personu vai personas pēc iespējas ātrāk aizturēt, tāpēc nebūtu pareizi detalizēti izklāstīt, ko VP līdz šim par e-pastu nosūtītāju vai nosūtītājiem izdevies atklāt.
Policijā informēja, ka draudu vēstuļu sūtītājs bērnudārziem šonakt un skolām vakar ir viens un tas pats. Turklāt sūtītājs jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā, jo aptuveni pirms gada līdzīgas vēstules izsūtīja vairākām organizācijām.
Latvijas Radio rīcībā ir informācija, ka policija slēgusi arī kādu "Telegram" grupu, kurā darbojās šī e-pasta sūtītāji. Grupā esot bijuši pievienoti arī daudz skolēnu un citu interesentu, tajā tika izplatīts Latvijai ļoti naidīgs saturs – tāds, kādu esam pieraduši redzēt ekstrēmās Krievijas atbalstītāju grupās.
"Jāsaprot, ka šis nav vienkāršs noziedznieks bez īpašām informācijas tehnoloģiju zināšanām, kas būtu vienkārši atrodams," sacīja Ruks, skaidrojot, ka policija sadarbojas arī ar starptautiskajiem partneriem.
Svarīgākais šobrīd ir sabiedrībai saprast, ka draudu un terorisma līmenis valstī nepaaugstinās, uzsvēra Ruks.
Ruks neapstiprināja, vai šie draudu e-pasti pienāk no kādām Latvijai nedraudzīgām valstīm, bet norādīja – ja tas apstiprināsies, tad tik viegli noziedzniekiem klāt tikt nevarēs.
Policijas priekšnieks aicināja bērnudārzu vadību nekādā gadījumā neļauties panikai un informēt par draudu saņemšanu policiju, vienlaikus atgādinot, ka evakuācija nav nepieciešama.
Kā iepriekš noskaidrots, e-pasti bijuši krievu valodā, tie izsūtīti no dažādām e-pasta un IP adresēm.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sākušas kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231.1 panta par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.
Valsts policija aicina sekot rekomendācijām
Valsts policija trešdienas, 11. oktobra, rītā informējusi, ka
no lielā ienākošo zvanu daudzuma saistībā ar saņemtajām vēstulēm par iespējamiem drošības riskiem ir noslogots Valsts policijas tālrunis 110.
"Valsts policija vēlreiz atgādina, ka šie ir vērtējami kā zema līmeņa draudi un evakuācija nav nepieciešama, mācību iestādes var droši turpināt darbu," teikts policijas paziņojumā.
Valsts policija ir nosūtījusi visām pirmskolas izglītības iestādēm un atsevišķām skolām rekomendācijas, kā rīkoties, un aicina tām sekot, atgādinot, ka šādās situācijās ir svarīgi saglabāt mieru un rīkoties racionāli.
Notikušais ietekmē sabiedrību, arī ekonomiku
Valsts kancelejā skaidroja, ka kopumā sabiedrība ar situāciju tikusi galā labi. Tomēr jāņem vērā, ka draudu vēstules atstāja ietekmi uz sabiedrību un arī iestāžu darbu. Pirmkārt, daudzviet ir apstājies mācību process. Tāpat pamatīgi noslogoti tiek drošības dienesti.
"Ir, protams, ietekme uz tautsaimniecību, ekonomiku. Piemēram, arī uz izglītības iestāžu ēdināšanas plānošanu. To noteikti atbildīgās institūcijas aplēsīs. Bet arī ietekme ir uz ekonomiku. Un visbeidzot arī ikdienas ritma izjaukšana. Fakts, ka mēs par šo tēmu runājam. Tā nonākusi nacionālajos medijos, mēs par šo tēmu runājam, nevis par jebkādu citu tēmu. Tas izjauc nevajadzīgi arī mūsu ikdienas ritmu," klāstīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktors Rihards Bambals.
Runājot par ekonomiku, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidroja, ka, visticamāk, notikušā tiešā ietekme nebūs liela. Tomēr jāņem vērā, ka satraucoši notikumi uz tautsaimniecību sekas var atstāt arī pastarpināti, piemēram, ietekmējot patērētāju noskaņojumu.
"Šis uz kopējā fona nav tik biedējošs notikums. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka pasaules ziņu fons galīgi neveicina pozitīvu noskaņojumu pēdējo pāris gadu laikā.
Ja mēs skatāmies uz pandēmijas laiku, tad pēdējo 4 ar pusi gadu laikā. Mēs dzīvojam dramatisku, biedējošu notikumu periodā," sacīja Strautiņš.
Viņš pašreizējo Latvijas patērētāju ekonomisko noskaņojumu gan skaidro kā relatīvi "normālu" , kas nozīmē, ka pagaidām patērētāju uzvedībā īpašas izmaiņas nevar gaidīt.
Arī Ekonomikas ministrijas rīcībā nav datu par tiešu draudu vēstuļu un to radīto seku ietekmi uz ekonomiku. Nav arī datu par to, cik daudz uzņēmumu darbinieku bija spiesti doties pakaļ saviem bērniem uz skolām. Tomēr ministrijā skaidroja, ka, visticamāk, negatīvu ietekmi jūt pakalpojumu jomas uzņēmumi un atsevišķi ražošanas uzņēmumi. Savukārt tajos uzņēmumos, kuri raduši risinājumu darbības nepārtrauktībai, negatīva ietekme neesot jūtama.
KONTEKSTS:
Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā otrdien, 10. oktobrī, saņēma e-pastus par iespējamiem drošības riskiem. Izvērtējot informāciju, Valsts policija norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam un draudu līmenis tiek raksturots kā zems. E-pasti bijuši krievu valodā.
Arī Valsts drošības dienests (VDD) informēja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.
Neskatoties uz to, vairākās skolās Latvijā notika evakuācijas un mācības tika pārtrauktas.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sākušas kriminālprocesu.
