Politologs Rajevskis: Kariņa rīcība – savdabīga iekrampēšanās valdības stūrē

Situācija ar jaunas valdības veidošanu, premjeram nedemisionējot, ir gaužām savdabīga un izskatās pēc iekrampēšanās valdības stūrē, intervijā Latvijas Radio komentēja politologs Filips Rajevskis.

Politologs Filips Rajevskis
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Rajevskis norādīja – nevar teikt, ka valdība, kur ir šādas būtiskas pretrunas, būtu spējīga strādāt. Vienlaikus viņu izbrīnīja, kā Kariņš demonstrē "vēlmi iekrampēties pie valdības stūres", turpinot gan strādāt valdībā, gan veidojot jaunu koalīciju.

Rajevskis skaidroja, ka tehniski Kariņam ir iespēja izveidot valdību, pašam nedemisionējot, jo var atlaist ministrus un caur Saeimu panākt jauna ministru sastāva apstiprināšanu. Tehniski tas ir iespējams, bet kaut kas tāds Latvijā neesot redzēts, viņš piebilda.

Tāpat politologs norādīja uz to, kā Kariņš risina problēmas koalīcijā, – tas liekot domāt, ka premjers nav pārliecināts, ka viņš tiks nominēts turpmāk veidot valdību.

Attiecībā uz vēl esošo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – iespējamo rīcību Rajevskis pauda, ka viņi var "pielikt punktu šai agonijai", izsakot neuzticību premjeram un gāžot valdību. Vienlaikus viņiem esot izdevīga neērtā pozīcija, kurā ir nonācis Kariņš.

KONTEKSTS:

Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):

  • “Jaunā Vienotība” – 26
  • ZZS – 16
  • “Apvienotais saraksts” – 15
  • Nacionālā apvienība – 13
  • “Progresīvie” – 10
  • “Stabilitātei!” – 10
  • “Latvija pirmajā vietā” – 8
  • Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
 

Krišjānis Kariņš savu otro valdību trīs politisko spēku sastāvā – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – izveidoja divarpus mēnešus pēc 14.Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm. 

Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.

Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" uzstāja uz līdzšinējās valdības saglabāšanu, un Kariņš paziņoja par lēmumu veidot jaunu koalīciju, vienlaikus neatkāpjoties no amata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti