Pasaku stunda Maskavā, propagandas dāvana Putinam, Putins uzņemas vadību – tā daudzi pasaules vadošie mediji raksturoja Takera Karlsona interviju ar Putinu.
Karlsons divas stundas Putinam ļāva izklāstīt savas interpretācijas un melus par vēsturi, Krievijas sākto karu Ukrainā un citiem viņam svarīgiem tematiem, Rietumu auditorijai netraucēti izplatot Krievijas propagandas vēstījumu.
Pats Karlsons vēl pirms intervijas apgalvoja, ka kopš iebrukuma Ukrainā neviens žurnālists nav pacenties intervēt Putinu. Šo apgalvojumu vietnē "X" tūliņ apgāza BBC žurnālists, uzsverot, ka pēdējos 18 mēnešu laikā Kremlim iesniegti vairāki pieprasījumi, bet atbilde vienmēr bijusi – nē.
Sārts: Apgalvojumus, ka Kremlim nav intereses par Poliju un Latviju, nav jāņem vērā
Tieši tāpēc Jānis Sārts norādīja, ka šī tā sauktā intervija ir informācijas operācija, kas galvenokārt paredzēta Rietumu auditorijai.
"Tas nav Takers Karlsons, kas to izdomājis. Tas ir lēmums no Kremļa, ka šobrīd ar šo cilvēku šī intervija būtu lietderīga. Aptuveni paredzot tos apstākļus, kādos šī intervija notiks," komentēja Sārts.
Sārts aicināja arī neņemt vērā Putina apgalvojumus par to, ka viņam nav nekādas intereses Latvijā un Polijā.
"Mums jārēķinās, ka viņa apgalvojums nevis ataino viņa viedokli vai patiesību, bet ataino to, ko viņš gribēja pateikt konkrētai auditorijai, kuras dēļ viņš šo interviju sniedza," skaidroja Sārts.
Viņš uzsvēra, ka intervija notiek laikā, kad tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas un tiek pieņemti lēmumi, kas svarīgi Ukrainai.
Ozoliņa: Intervija var kalpot Trampa kampaņai
ASV prezidenta vēlēšanu faktoram uzmanību pievērš arī politoloģe Žaneta Ozoliņa.
"Šī intervija var kalpot [eksprezidenta, republikāņa Donalda] Trampa priekšvēlēšanu kampaņā. Un šajā konkrētajā brīdī, kad mēs redzam, ka Kongress nevar vienoties par palīdzības sniegšanu Ukrainai, tas arī var mest šaubu ēnu uz to, kas notiek Ukrainā un kā tad galu galā arī Krievija uz šiem jautājumiem raugās," norādīja Ozoliņa.
Un tomēr politoloģe iesaka nepārspīlēt šīs intervijas nozīmi.
"Tāda savdabīga nemiera sēkla vai nemiera gars ir sācis šo interviju. Es domāju, ka, jo ātrāk tā vētra, tā sēkla paliks turpat zemē un neizdīgs, jo labāk. Arī pārāk lielu jezgu, manuprāt, šeit sacelt nevajag," ieteica Ozoliņa.
Sārts savukārt piebilda, ka intervija ir "veiksmīga tādā ziņā, ka viņa realizēta šķietami ar citām rokām, ka Takers Karlsons ir dabūjis interviju, un tagad visi par to runā – tiktāl veiksmīga. Vai viņi panāks savus sākotnējos mērķus mainīt dinamiku un neļaut ASV palīdzēt, neļaut ASV nolemt par šo atbalstu turpināšanu vai ietekmēt kaut kādus vēlēšanu rezultātus, to mēs vēl šobrīd nevaram pateikt".
Gan Sārts, gan Ozoliņa uzsvēra, ka šo interviju nevar uztvert kā žurnālistiku, bet gan diktatora apkalpošanu. Un to sociālo tīklu vietnēs arī uzsver citi pētnieki un žurnālisti, atgādinot, ka Krievijā ar žurnālistiem vara izrēķinās.
KONTEKSTS:
Putins intervijā amerikāņu komentētājam Takeram Karlsonam pavēstījis, ka Krievijai neesot nekāda nodoma uzbrukt Polijai vai Latvijai. Taču viņš aizstāvēja paša sākto karu pret Ukrainu, kārtējo reizi izklāstot melus, ka ukraiņi esot uzbrukuši Krievijai, nevis otrādi.
