ĪSUMĀ:
- Paliatīvās aprūpes nodrošināšana personas dzīvesvietā Latvijā ir nepietiekama.
- Pilotprojektā secināts, ka mobilo brigāžu nosūtīšana pie paliatīvās aprūpes pacientiem sniegusi pozitīvus rezultātus.
- No šī gada rudens Latvijā ieviesīs jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenēm.
- Pakalpojums pacienta dzīvesvietā ietvers veselības un sociālās komponentes.
- Pakalpojumu pacients varēs saņemt ar slimnīcas konsīlija lēmumu.
- Jauno pakalpojumu plāno nodrošināt aptuveni 2800 pacientiem gadā.
Lai gan pieaugušie pacienti paliatīvo aprūpi šobrīd var saņemt gan stacionāri, gan ambulatori, šo pakalpojumu apjoms pieaugušajiem personas dzīvesvietā nav pietiekams, secinājusi VM.
"Šobrīd paliatīvā aprūpe mājas aprūpes ietvaros tiek nodrošināta salīdzinoši nelielam pacientu skaitam atbilstoši noteiktām diagnozēm, pilnībā nenosedzot visu attiecīgo pacientu vajadzības," teikts VM informatīvajā ziņojumā, kas otrdien, 8. augustā, prezentēts valdības sēdē.
Tikmēr bērniem pārsvarā paliatīvo aprūpi nodrošina Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība. Paliatīvās aprūpes pakalpojumi un organizācija starp pieaugušajiem un bērniem ir atšķirīga, ņemot vērā gan pakalpojuma sniegšanas specifiskās atšķirības, gan institucionālo nodrošinājumu.
Kas ir paliatīvā aprūpe?
Paliatīvā aprūpe, tajā skaitā hospisa aprūpe kā daļa no paliatīvās aprūpes tās beigu posmā, ir aktīva un visaptveroša to pacientu aprūpe, kuri sirgst ar smagām, bieži dzīvībai bīstamām hroniskām vai akūtām slimībām, vai kuru izārstēšana vairs nav iespējama.
Pilotprojekts sniedzis pozitīvus rezultātus
VM no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim īstenojusi pilotprojektu Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā ar mērķi pilotēt jaunu uz pacientu orientētu pakalpojuma veidu paliatīviem pacientiem viņu dzīvesvietās mobilo brigāžu veidā.
Projekta mērķis bija sniegt kompleksu, visaptverošu paliatīvo aprūpi, kas orientēta uz cilvēku ar ierobežotu dzīvildzi un viņa ģimeni, kā arī nodrošināt paliatīvo aprūpi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, pamatojoties uz klīnisko izvērtējumu un ģimenes izvēli.
VM secinājusi, ka izmēģinājuma projekts sniedzis būtiskus pozitīvus rezultātus.
Pacientam tika nodrošināta kvalitatīva aprūpe cilvēka pēdējās dzīves dienās, kā arī par 60% samazinājās Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits paliatīvās aprūpes pacientiem. Samazinājies arī hospitalizācijas skaits paliatīvās aprūpes pacientiem.
Saņemtās atsauksmes liecināja, ka pašnovērtējums par dzīves kvalitāti pieauga 75% pilotprojektā iesaistīto pacientu.
Novērtējot pozitīvos projekta rezultātus un pakalpojuma nepieciešamību, Veselības ministrija pieprasīja papildu finansējumu pakalpojuma ieviešanai visā Latvijā.
Pakalpojumu plāno ieviest no rudens
VM informēja, ka tai piešķirti papildu finanšu līdzekļi pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās, līdz ar to pakāpeniski iespējams ieviest jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu – mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā.
Pakalpojums ietvers veselības un sociālās komponentes. No VM budžeta tiktu nodrošināta veselības komponente, bet no LM budžeta – sociālā komponente.
Plānots, ka pakalpojumā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja. Aprūpes procesa vadīšanas lomu uzņemtos mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniedzējs, kurš ar koordinatora starpniecību organizētu pakalpojuma saņemšanu pacienta dzīvesvietā, apvienojot dažādus starpnozaru pakalpojumus.
Pakalpojumu VM plāno ieviest no 2023. gada rudens. Savukārt LM plāno sociālo komponenti mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā nodrošināt ar 2024. gada 1. janvāri.
Pakalpojumā gan veselības, gan sociālās komponentes
Pakalpojumā būs ietverta ārstu un komandas sniegtā aprūpe, tostarp ārstnieciskās aprūpes plāns, regulāras vizītes un pakalpojumi pie pacienta mājās. Tāpat pakalpojumā iekļauta arī ergoterapeita sniegtā aprūpe, konsultācijas par dzīvesvietas vides pielāgošanu.
Pakalpojums paredz pastāvīgas skābekļa terapijas un laboratorijas diagnostikas nodrošināšanu mājas apstākļos, ambulatoro, dienas stacionāra, stacionāra pakalpojumu un izmeklējumu plānošanu un organizāciju, kā arī specializētā transporta pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu.
Konsultācijas un psihosociālais atbalsts būs pieejams ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem.
Saņemšanai nepieciešams slimnīcas konsīlija lēmums
VM noteikusi, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā saņemšanai nepieciešams klīniskās universitātes vai reģionālās slimnīcas konsīlija lēmums, nosakot diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, kā arī prognozējamo ierobežoto dzīvildzi.
Uz konsīliju pacients varēs nokļūt gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan slimnīcā veiktās aprūpes ietveros, gan arī pacientam vai viņa tuviniekiem vēršoties slimnīcā.
Vidējais paliatīvo pacientu skaits, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe mājās, varētu būt 150 pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem gadā, secināms pēc SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" veikto konsīliju skaita.
Atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem jauno pakalpojumu plāno nodrošināt aptuveni 2800 pacientiem gadā visā Latvijas teritorijā.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pakalpojuma pilnvērtīgai sniegšanai turpmākajos gados tiks izskatīts, valdībā lemjot par nākamā gada budžetu.
Labklājības ministrija norādījusi, ka ilgtermiņa perspektīvā ir vērtējama arī ideja par jauna valsts sociālā pabalsta ieviešanu hospisa aprūpes pacientiem – hospisa pabalstu.
KONTEKSTS:
Saeima šā gada 25. maijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz uzlabot paliatīvās aprūpes pieejamību un noteikt, ka hospisa pakalpojums būtu nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. Pakalpojuma veidu, apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību noteiktu Ministru kabinets.
Hospisa mērķis ir atvieglot slimības simptomu negatīvo ietekmi. Hospisu kā valsts apmaksātu pakalpojumu ar budžeta segumu bija plānots ieviest tikai no nākamā gada. LM aprēķini liecina, ka šim pakalpojumam nepieciešami vismaz deviņi miljoni eiro gadā.
Statistikas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 29 000 iedzīvotāju. No tiem tikai 10% piedzīvo ātru nāvi. Tas nozīmē, ka 90% mirstošo cilvēku un viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina mirstošo cilvēku aprūpi.
