Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka paliatīvo aprūpi plānots nodrošināt personām ar prognozētu ierobežotu dzīvildzi, kas paredzēta ne ilgāka par pusgadu, un kurām ārstu konsīlijs šādu statusu ir noteicis, izsniedzot attiecīgu atzinumu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēts noteikt, ka valsts atbilstoši budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina sociālo aprūpi un psihosociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām, kurām ar ārstu konsīlija lēmumu ir noteikta paliatīvās aprūpes nepieciešamība un kurām paredzamā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat plānots noteikt, ka no valsts budžetā pieejamās naudas tiktu nodrošināta psihosociālā rehabilitācija ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām.
Pakalpojuma veidu, apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību noteiktu Ministru kabinets.
Starpnozaru paliatīvā aprūpe paredzētu veidot mobilas paliatīvās aprūpes speciālistu komandas, kas nodrošinās paliatīvo aprūpi 24/7 režīmā, atbilstoši katra paliatīvās aprūpes pacienta individuālajām vajadzībām un aprūpes nepieciešamībai. Papildinoši veselības aprūpes speciālistiem komandas sastāvā paredzēts iekļaut sociālo darbinieku, sociālos aprūpētājus un psihosociālā atbalsta speciālistus – psihologu vai psihoterapeitu un kapelānu.
Nepieciešamais papildu finansējums valsts budžetā 2024. gada būtu ap 4,9 miljoniem eiro, 2025. gadā – ap 5,2 miljoniem, bet 2026. gadā – ap 5,5 miljoniem.
Ārstniecības likuma anotācijā norādīts – likumprojekts neparedz ieviest jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, bet gan ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem "Paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtība" tiks noteikts paliatīvās aprūpes pakalpojumu organizācijas process. Tas atbilst ziņojuma par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā uzdevumiem precīzi skaidrot, kas ir paliatīvā aprūpe, kurš to sniedz un kur iespējams saņemt šo pakalpojumu.
Valdības noteikumi sniegs vienuviet apkopotu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem, sociāliem pakalpojumiem un psihosociālo atbalstu. Tā attīstot integrētu pieeju pakalpojumu organizēšanā un koordinēšanā uz cilvēku vajadzībām vērstā paliatīvā aprūpē, teikts grozījumu anotācijā.
Ārstniecības likumā paliatīvā aprūpe tiks definēta kā starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.
Vienlaikus plānots noteikt, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Lai grozījumi likumos stātos spēkā, tie par likumprojekta virzību parlamentā atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā un Saeimā jāatbalsta vēl divos lasījumos.
KONTEKSTS:
Hospisa mērķis ir atvieglot slimības simptomu negatīvo ietekmi. Hospisu kā valsts apmaksātu pakalpojumu ar budžeta segumu bija plānots ieviest tikai no nākamā gada. LM aprēķini liecina, ka šim pakalpojumam nepieciešami vismaz deviņi miljoni eiro gadā.
Statistikas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 29 000 iedzīvotāju. No tiem tikai 10% piedzīvo ātru nāvi. Tas nozīmē, ka 90% mirstošo cilvēku un viņu tuvinieki saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina mirstošo cilvēku aprūpi.
