ĪSUMĀ:
- Daugavpils slimnīca gadu sākusi bez nodokļu un algu parādiem.
- NVD izmaksājis slimnīcai 2 miljonu eiro lielu avansu.
- No prognozētajiem 10 miljoniem eiro slimnīcas parāds gada sākumā sarucis līdz 5 miljoniem.
- Slimnīca jau iesniegusi projektu ES fondu apguvei, vēloties uzlabot slimnīcas vidi.
- Slimnīca ir parādā kreditoriem, tāpēc jādzīvo taupības režīmā.
Jauno gadu Daugavpils reģionālajai slimnīcai izdevies sākt bez nodokļu parādiem un spējot norēķināties ar iekavētajām algu izmaksām saviem darbiniekiem. Finanšu grūtības mazināt un nedaudz nostabilizēt finansiālo situāciju ļāva saņemtais 2 miljonu eiro avansa maksājums no Nacionālā veselības dienesta (NVD).
Tomēr joprojām slimnīca ir risinājumu meklējumos, kā panākt stabilu naudas plūsmu, un gaida darba grupas piedāvājumus par valsts iesaisti slimnīcas dibinātāju sastāvā.
Slimnīca apmaksājusi parādu mediķiem
Uz nākotni ir jāraugās ar lielākiem plāniem, pa slimnīcas gaiteņiem ejot, stāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, atklājot, ka pagājušajā piektdienā iesniegts projekts Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē – 3,2 miljonu eiro apmērā, kas būtiski uzlabos gan slimnīcas vizuālo, gan mediķu darba vidi.
"Slimnīcas ēka ir veca, ir daudzas vietas, kuras ir jāuzlabo, jāremontē, kur jāiegulda liels darbs un liela nauda. Šobrīd vienkārši "apdzēšam ugunsgrēkus", kas ir kādās lokālās vietās, esam drusku atsvaidzinājuši krāsu, bet viss koncepts ir jāmaina," par iecerētajiem darbiem pastāstīja Vaivode. "Tas skars centrālo sterilizācijas nodaļu, endoskopijas nodaļu un varbūt beidzot arī slimnīcas vestibila izbūvi. Ir jārada cita atmosfēra, jo pacientam, ienākot slimnīcā, ir jāsaprot, uz kuru pusi tālāk doties. Jāmaina visi vizuālie materiāli."
Pieteikties Eiropas fondu apguvei Daugavpils reģionālajai slimnīcai, kā stāstīja Inta Vaivode, ļāva pērnā gada nogalē veiktie pasākumi un saņemtais 2 miljonu eiro avansa maksājums, kas ļāvis gan atcelt grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu, gan izpildīt saistības pret saviem mediķiem algu izmaksāšanā.
"Šie 2 miljoni ir viena trešdaļa no ikmēneša finansējuma, kas ir stacionāra darbam. Tas mums ļāva nomaksāt tekošos rēķinus. Pēdējā gada dienā mēs nomaksājām visus nodokļus. Algas daļu, kas tika ieturēta ārstiem par novembra mēnesi, šī gada sākumā mēs esam izmaksājuši un savu solījumu personālam esam noturējuši," sacīja Vaivode.
Ārste: Mediķiem vajag pārliecību par slimnīcas nākotni
Veselības aprūpes kvalitātes nodaļas vadītāja, bērnu ārste Iveta Liepa bija to slimnīcas 70% mediķu vidū, kuri pērn gada nogalē piekrita nesaņemt daļu algas līdz šī gada sākumam. "Tās ir kolektīvās intereses, es šeit strādāju slimnīcai un tas ir vairāk nekā saprotams. Situācijas ir dažādas," sacīja Liepa. Viņa piekrita, ka slimnīcu nepieciešams atjaunot, un arī mediķiem vajag pārliecību, ka slimnīcai ir nākotne.
"Tas noteikti ir svarīgi, un slimnīcai vajag ļoti daudz līdzekļu piesaistīt, lai tā būtu baudāma, skatāma un lietojama. Neviena investīcija te nebūs lieka. Man cerība ir," sacīja ārste.
Slimnīcai aktuāls ir arī jaunu kadru jautājums. Šajā jomā atbalstu, kā uzsvēra bezpartejiskais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, sniedz slimnīcas 90% kapitāldaļu turētājs – Daugavpils pašvaldība: "Daugavpils reģionālā slimnīca Latgalē bija, ir un būs nozīmīgākā veselības aprūpes iestāde reģionā. Jau šobrīd pašvaldība atbalsta vairāk nekā 60 profilu rezidentu programmu, un pašvaldības finansējums ik gadu atbalstā jaunajiem ārstiem sastāda ap 300 000 eiro."
Joprojām reanimācijas stadijā
10 miljonu eiro parāds Daugavpils reģionālajai slimnīcai bija prognozēts vēl pērnā gada sākumā. Ar valsts finanšu piesaisti prognozētie zaudējumi saruka līdz 7 miljoniem, un ar vēl pērnā gada nogalē veikto 2 miljonu eiro avansa maksājumu Daugavpils reģionālā slimnīca šo gadu sāk ar finanšu slogu vairs tikai 5 miljonu eiro apmērā un plāniem uz slimnīcas budžeta pieaugumu. Tomēr tas joprojām slimnīcai neļauj izrauties no "reanimācijas stadijas". Situāciju analizēja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Vaivode:
"Vēl esam reanimācijas stadijā, jo mums taču joprojām ir kreditoru saraksts. Tas jau nekur nav pazudis. Tie miljoni ir ļoti lieli.
Šobrīd ir vajadzīgs čemodāns ar 4 līdz 4,5 miljoniem eiro, ko iepludināt slimnīcā, lai varētu apmaksāt visus kreditoru rēķinus. Tur ir lielākais sarežģījums."
Tāpēc, neraugoties uz Eiropas fondu apguves plāniem, Daugavpils slimnīca spiesta dzīvot taupības režīmā. Pat situācijā, kad budžets slimnīcai šogad būs lielāks.
"Līgums [ar NVD] gadā ir tuvu 50 miljoniem eiro. Šogad līgums provizoriski būs aptuveni par 8% lielāks, kas gada griezumā sastādīs gandrīz 3,5 miljonus eiro. Taču šī nauda jau nav tieša nauda, kas ir kontā. Tā tiek dota caur pakalpojumu, un tā apgūšana arī prasa izdevumus – algas, medikamentus un visu pārējo. Mēs esam apturējuši visus kaut kādus lielos remontus, preču iegādes, bez kurām var iztikt. No slimnīcas pašu līdzekļiem kaut kādas jaunas tehnoloģijas noteikti netiks iepirktas. Mēs nevaram cerēt, ka nauda no kaut kurienes nokritīs. Tā nenokritīs ne no kurienes."
Cerības ir uz valsts atbalstu, sacīja Vaivode. Darba grupa pie tā joprojām strādā.
"Ir vajadzīga naudas plūsma, kuras šobrīd tādas stabilas nav. Tāpēc mēs joprojām esam risinājumu meklējumos un kā galvenais ir Veselības ministrijas jeb valsts ienākšana kā dibinātājam Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Mēs ar darba grupu sazinājāmies 3. janvārī, virzieni ir iezīmēti, bet mēs joprojām esam darba procesā," pastāstīja Vaivode.
Valsts pārvaldē šobrīd neoficiāli izskan viedoklis par kopēju Latvijas reģionālo slimnīcu nacionalizāciju, taču gala risinājums vēl nav piedāvāts, tam sekosim līdzi.
KONTEKSTS:
Šogad oktobra sākumā atlūgumu iesniedza Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs, savu lēmumu skaidrojot ar nogurumu un uzsverot, ka vismaz pašlaik citas slimnīcas vadību uzņemties negrib.
Slimnīcā septembra sākumā cēla trauksmi par naudas trūkumu. Gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, lēsts, ka šogad pietrūkst 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa sarukusi līdz 7,6 miljoniem eiro.
Slimnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs ir Daugavpils pašvaldība, kurai pieder gandrīz 90%, bet Daugavpils savu naudu slimnīcā, lai palīdzētu risināt šo situāciju, neieguldīja. Slimnīcā paredzēts veikt 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, un jau novembrī pagaidu valdei radās aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā.
Plānots, ka slimnīcas audits varētu ilgt līdz nākamā gada pavasarim.
Decembra vidū, kad slimnīcā par pagaidu vadītāju tika iecelta Inta Vaivode, sarunās ar slimnīcas lielāko kapitāldaļu turētāju – Daugavpils pašvaldību – un Veselības ministriju panākta konceptuālā vienošanās, ka valsts pārņems daļu slimnīcas kapitāldaļu.
