Pētnieki: Alkohola ierobežošanas politika Latvijā bieži bijusi bezzobaina

Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijā ieviesti gan alkohola pieejamības un lietošanas, gan reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi, tomēr nereti tie bijuši tikai simboliski – jūtamu dzeršanas samazinājumu tie nav nesuši; Latvija samērā stabili atrodas Eiropas visvairāk dzerošo valstu galvgalī. Tā secināts šogad publicētā pētījumā par alkohola ierobežošanas politiku Latvijā. Pētījuma autori arī uzsvēruši, ka sevišķi pēdējos gados likumdevēju fokuss šajā jomā no sabiedrības veselības uzlabošanas novirzījies uz ekonomiskiem un politiskiem mērķiem. 

Pētnieki: Latvijas alkohola ierobežošanas politika bieži bijusi bezzobaina
00:00 / 05:24
Lejuplādēt

Pētījums aptver 30 gadus ilgu laika posmu no 1990. līdz 2020. gadam. Tajā salīdzināts, vai dažādi alkohola patēriņu ierobežojoši pasākumi nacionālajā likumdošanā sakrīt ar tiem, kurus par efektīviem atzinusi un rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā alkohola patēriņa ierobežošanā Latvija stagnējusi 

Secināts, ka Latvija sevišķi aktīvi šajā ziņā uzlabojusi un papildinājusi likumus un noteikumus līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, piemēram, nosakot vecuma ierobežojumus grādīgo dzērienu pircējiem vai ierobežojot alkohola reklāmu plašsaziņas līdzekļos, taču vēlāk bijusi vērojama zināma stagnācija, atzīmēja pētījuma līdzautore, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Elīna Vrobļevska.

"Pēc 2008.–2013. gada alkohola patēriņa un piekļuves joma ir ļoti vāji regulēta, respektīvi, likumdošanas intensitāte ir mazinājusies. No vienas puses, to varētu skaidrot ar to, ka mēs jau visu esam tā kā pieņēmuši, visus regulējumus, kas būtu jāpieņem, bet, ja mēs skatāmies un salīdzinām ar mūsu kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvu un Igauniju, tad redzam, ka mums tomēr gan alkohola tirdzniecības, gan reklāmas joma ir daudz vājāk regulēta nekā mūsu kaimiņvalstīs," atzīmēja Vrobļevska.

Pētniece uzskaitīja: Latvijā vispār nav regulējuma alkohola reklāmai sociālajos medijos un internetā, turpretī, piemēram, Lietuvā šie jautājumi sakārtoti jau pirms 10 gadiem. Situāciju vēl vairāk pasliktinājis tas, ka kovida pandēmijas laikā tikai atļauta alkohola tirdzniecība internetveikalos. Vairāk varētu darīt arī alkohola tirdzniecības vietu un laika ierobežošanā.

"To var daudz stingrāk regulēt, piemēram, kā tas jau ir noticis Lietuvā, kur tikai līdz pulksten 20.00, ja nemaldos, var iegādāties alkoholu, savukārt brīvdienās ir vēl stingrāki ierobežojumi, jo tad cilvēkiem ir tendence varbūt vairāk atpūsties ar alkohola palīdzību," pauda Vrobļevska.

Alkoholu varētu arī nepārdot jau iereibušiem cilvēkiem, netirgot pārtikas veikalos, bet tikai specializētās tirdzniecības vietās, kā arī ieviest regulējumu alkohola pieejamībai naktī kafejnīcās un restorānos. Tie ir tikai daži no PVO ieteiktajiem instrumentiem dzeršanas un tās radīto negatīvo seku mazināšanai, kurus Latvija vēl nav likusi lietā. 

Latvijas centieni paaugstināt alkohola cenu – bez būtiska efekta

Tikmēr citās jomās, piemēram, alkohola cenu paaugstināšanā, ceļot akcīzes nodokli, rekomendācijas it kā ievērotas, taču tas darīts formāli – šiem soļiem nav bijis būtiska efekta, uzsvēra pētījuma līdzautore, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Laura Isajeva.

"Akcīzes palielinājums notiek pēdējos 10–15 gadus ļoti regulāri, varētu teikt – katru gadu tiek palielināts akcīzes nodoklis. Sliktā lieta ir tāda, ka tas tiek palielināts ļoti, ļoti minimāli," pauda Isajeva.                    

Ja runa ir par akcīzi, šī nodokļa likme pat tikusi uz laiku samazināta, bet straujāka celšana parasti tiek atlikta, aizbildinoties, ka šāds solis veicinās nelegālo alkohola tirdzniecību vai mājražošanu. Vēl viens apsvērums – ka varētu būt mazāki ieņēmumi budžetā. Taču iznākums ir tāds, ka alkohola cenas izmainās tik nebūtiski, ka dārdzība nekļūst par šķērsli, kas atturētu no dzeršanas, jo sevišķi, ja cilvēkam jau ir nosliece uz pārmērīgu alkohola lietošanu. 

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veiktu pētījumu šāda nosliece jeb potenciālas alkoholisma problēmas ir 6% iedzīvotāju.

Pētījuma autores gan piebilda, ka alkohola lietošanas ierobežošanā ir kāda joma, kurā Latvija dažādu ierobežojumu un sodu ieviešanā ir bijusi sevišķi centīga, un tā ir dzērāji autosatiksmē. 

"Par automašīnu konfiskāciju – tas nav strikts ieteikums PVO dokumentos. Tur ir ierobežojumi par alkohola koncentrāciju asinīs, un mums pilnīgi identiski ir ievērots tas, kas ir ieteikts," pauda Isajeva.

Tiesa, arī šajā ziņā prasības varētu būt vēl augstākas, atzīmēja pētnieces, – varētu noteikt, ka sēšanās pie stūres pieļaujama vienīgi tad, ja alkohola koncentrācija asinīs ir nulle, kā arī nepieļaut alkohola tirdzniecību vietās, kas tieši saistītas ar satiksmi, uzskata Vrobļevska.

"Tas būs mans personīgais viedoklis, bet man tas vienmēr šķitis tāds absurds, ka benzīntankos, kur mēs piebraucam un uzpildām mašīnai degvielu, mēs varam nopirkt alkoholu," pauda Vrobļevska.

Par politikas veidotāju prioritāti kļuvuši ekonomiski un politiski mērķi

Pētnieces akcentēja – šis pētījums apliecina, ka risinājumi ar alkohola lietošanu saistīto problēmu mazināšanā nav izsmelti. Tāpat netrūkst arī citu pētījumu – gan Latvijā, gan pasaulē –, kas parāda, ka šādi soļi labvēlīgi ietekmē sabiedrības veselību un līdz ar to arī labklājību un tautsaimniecību. Jau šomēnes paredzēts publiskot jaunus datus – pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktu pētījumu par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī.

Par spīti daudzajiem pierādījumiem pašlaik par politikas veidotāju prioritāti kļuvuši ekonomiski un politiski mērķi, nevis vesels cilvēks, tas uzsvērts alkohola aprites politikas analīzes secinājumu daļā.

Zeme, kur dzer

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti