ĪSUMĀ:
- Daudzviet uz Krievijas vēstniecības jumtiem - liels antenu daudzums; Moldovā – 28.
- Arī uz vēstniecības Rīgā jumta var būt spiegu antenas, bet iekārtu uz jumta salīdzinoši nav daudz.
- Likt aizvākt aparatūru diplomātijā nav pieņemts; SAB nav konstatējis drošības apdraudējumus plašākai sabiedrībai.
Ar izlūkinformācijas iegūšanu nodarbojas daudzu valstu specdienesti visā pasaulē. Bet, ņemot vērā Krievijas agresijas apmērus, īpašo ļaunprātību un nežēlību, tam, ko dara Krievija, tagad ir pievērsts daudz vairāk uzmanības. Arī tad, ja vēstniecību, kā Rīgā, vada vairs tikai pilnvarots lietvedis.
Moldovā – pat 28 antenas
Ārēji redzamā tehniskā aprīkojuma ziņā Krievijas vēstniecības ēka gan neizceļas.
Eiropas mēroga rekords fiksēts Moldovā. Tur uz viena paša vēstniecības jumta Kišiņevā Krievijai ir 28 antenas.
To konstatējis moldāvu medijs "Jurnal". Salīdzinājumam ES vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks uzkāpa un nofotografējās uz savas vēstniecības jumta, kur redzami tikai kondicionieri un koka krusts, kas palicis kopš ēkas iesvētīšanas.
"Bet tas arī bija vienīgais pārsteigums, kas man uz tā jumta bija. Tas arī ataino realitāti, ka Moldovas attiecības ar Eiropas Savienību ir gana ciešas, lai mums ar viņiem varētu būt gana atklāts dialogs, un, proti, kur mēs varam arī visas lietas vai nu paprasīt, vai arī pateikt, nelietojot citas metodes," pauda Mažeiks.
Iepriekš pavasarī ar plašu apkopojumu par iekārtām, kas atrodas uz Krievijas vēstniecību jumtiem, bija nācis klajā starptautisks pētniecisko žurnālistu tīkls "VSquare", secinot, ka līdz šim lielākais tā saukto "spiegu antenu" skaits bija 17 un tās Krievija bija izvietojusi virs savas vēstniecības Beļģijā, Briselē, kur atrodas NATO un Eiropas Savienības galvenās mītnes.
Tiek uzskatīts, ka no Krievijas vēstniecībās uzstādītājām iekārtām var pārtvert gan aktivitātes radioviļņos, gan datus no mobiliem telefoniem un noklausīties telefonsarunas.
Polijas galvaspilsētā uz Krievijas diplomātu kvartāla namiem ir ļoti daudz aprīkojuma. Tā ir kā Krievijas izveidota ligzda signālu izlūkošanai "Sigint".
Eksperti pieļauj, ka ar šo sakarus, iespējams, var noklausīties pat visā pilsētā. Bijušais Polijas militārās pretizlūkošanas vadītājs ģenerālis Pjotrs Pitels atzinis, ka Varšava nav izņēmums. Līdzīgu "Sigint" aprīkojumu plaši izmanto Krievija visā pasaulē vietās, kur notiek spēcīgas izlūkošanas darbības un galvenokārt to izmanto, lai nodrošinātu savas izlūkošanas operācijas.
Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā jau pirms vairākiem gadiem kāds nacionālās drošības eksperts brīdināja, ka vēstniecības jumts izskatās pēc Baikonuras kosmodroma un ka, ejot protestēt pie vēstniecības, labāk tālruni izslēgt vai vispār atstāt mājās. Eksperti vērtē, ka tas, kas tiek slēpts gan zem jumta slīpumiem, gan zem tādām kā dārza nojumēm kā uz vēstniecības jumta Stokholmā, iespējams, ir mobilo telefonu (GSM) signālu novērošanas un radioviļņu darbības izlūkošanas ierīces. Pārsegs, visticamāk, paredzēts aizsegam no Rietumu izlūkdienestu sūtītu lidaparātu "acīm".
"Stratpoints Foundation" eksperts Macejs Matišaks skaidroja, ka konteinerus var izmantot, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu izlūkošanas operācijām, piemēram, sanāksmēm ar aģentiem, un, iespējams, arī saziņai.
Latvijā Krievijas vēstniecības jumts nav noslogots ar lielu aparatūras daudzumu
Kā izskatās uz Krievijas vēstniecības jumta Rīgā? Drona lidojumā iegūtos kadrus LTV aicināja novērtēt radiosakaru lietpratējam – Latvijas Radioamatieru līgas valdes loceklim Andrejam Puķītim.
"Ļoti interesants veidojums, kas izskatās pēc mazas pamestas siltumnīciņas uz jumta, kur var redzēt, ka spīd kaut kas viņai cauri, kas drusciņ liek domāt, ka varbūt zem viņas ir arī vēl dažas antenas, kuras ir noslēptas no acīm. Jo šādas konstrukcijas – parasti veido radiocaurlaidīgas konstrukcijas, tātad zem tās var būt dažas antenas, kas varbūt jau tiek izmantotas kaut kādiem slēptākiem mērķiem," pieļāva Puķītis.
Viņš vērtēja, ka vēl tur ir satelītšķīvis, ar kuru var gan uztvert, gan arī pārraidīt datus. Tas, kas atgādina baltu sēnīti, varētu būt globālās navigācijas sistēmas antena. Vēl ir bezvadu datortīkla jeb WiFi antena. Un arī TV šķīvis, kas ļauj uztvert Kremļa telekanālus un antena virszemes televīzijai.
Bet salīdzinoši – Latvijā šis Krievijas vēstniecības jumts nav noslogots ar lielu aparatūras daudzumu.
Speciālisti vērtēja, ka novērošanu Baltijā Krievija veic no izlūklidmašīnām un kuģiem. Baltijas valstīs jumtus varbūt izmanto mazāk arī tādēļ, ka tuvu ir Krievijas un Baltkrievijas teritorijas, no kurām var spiegot.
Zināms, ka NATO valstu izlūkdienesti seko izmaiņām uz Krievijas vēstniecību jumtiem, fiksē to, kas jauns tur parādās un apmainās ar informāciju.
Likt aizvākt aparatūru – nav pieņemts
Likt Krievijai aizvākt ne tikai diplomātus, bet arī iekārtas, būtu Vīnes konvencijas pārkāpums, un to darīt nav pieņemts, pamatojoties uz principu, ka ārvalstu pārstāvniecības ir neaizskaramas, atzīst ārlietu jomas pārzinātāji.
"Tās ir lietas, kas nu nāk līdzi diplomātiskajām attiecībām, un izlūkdienestu interese, dažu valstu, jo īpaši interese diplomātiskā aizsegā veikt izlūkdarbību, – nu, tā ir zināma.
Tas savukārt uzliek pienākumu uzņemošajai valstij un tās attiecīgajām drošības struktūrām darboties, skatīties, kādi riski ir konkrētā valstī," skaidroja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Ārvalstu izlūkdienestu darbības Latvijā kontrolē Satversmes aizsardzības birojs. Uz Latvijas Televīzijas jautājumu par bīstamību, ko rada šeit esošais Krievijas aprīkojums, komentārs ir īss – iegūto pretizlūkošanas informāciju par šāda veida apdraudējumiem SAB regulāri sniedz Latvijas augstākajām amatpersonām.
Šobrīd SAB nav konstatējis drošības apdraudējumus plašākai sabiedrībai, ko varētu radīt speciālās tehniskās iekārtas kādas valsts vēstniecībā Rīgā.
Bet SAB zviedru kolēģi no SAPO laikrakstam "Expressen" atklāti atzinuši, ka negrib savu darbu padarīt grūtāku, publiski iztirzājot, piemēram, to, ko Stokholmā Krievija ar savas vēstniecības aprīkojumu var izdarīt.
