No šodienas spēkā stājas jaunais RPNC maksas pakalpojumu cenrādis, ko atbilstoši faktiskajām izmaksām aktualizē reizi gadā vai divos.
Piemēram, ambulatorā tiespsihiatriskā, tiespsiholoģiskā ekspertīze civiltiesisko darījumu lietās, tai skaitā pēcnāves, ar viena eksperta piedalīšanos turpmāk būs 685,01 eiro līdzšinējo 438,78 eiro vietā.
Psihodiagnostika kognitīvo spēju izvērtēšana sakarā ar jautājumu par atbrīvojumu no valsts valodas eksāmena turpmāk maksās 63 eiro līdzšinējo 40 eiro vietā.
Savukārt pirmreizēja psihologa konsultācija turpmāk maksās 60 eiro līdzšinējo 40 eiro vietā, psihoterapeita konsultācija – 65 eiro līdzšinējo 43 eiro vietā, neirologa konsultācija – 65 eiro līdzšinējo 45 eiro vietā.
RPNC informēja, ka aktualizēti maksas pakalpojumu cenrāži Psihiatriskās palīdzības dienesta un Diagnostikas un rehabilitācijas daļas ambulatoro un stacionāro maksas pakalpojumiem, Psihiatriskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis pacientiem, kuri nesaņem valsts apmaksātu veselības aprūpi, Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatoro un stacionāro maksas pakalpojumu cenrādis, kā arī Narkoloģiskās palīdzības dienesta Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas (ANPREN) maksas pakalpojumu cenrādis.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek. 14. septembrī Saeima likuma grozījumus atbalstīja.
Atļauju uzturēties Latvijā var prasīt arī tie, kas nav kārtojuši valodas pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, būtisku ar veselību saistītu iemeslu vai citu no personas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ.
Kopumā latviešu valodas pārbaudei reģistrējušies 13 147 Krievijas pilsoņu, bet uz pārbaudi ieradušies 11 301. Ar pirmo reizi pārbaudi nokārtot spējuši 39% kārtotāju. Atkārtotai pārbaudei pieteikušies vairāk nekā 6500 personu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) septembrī izsūtījusi 3255 informatīvas vēstules par uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigšanos tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nav iesnieguši dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šīm personām Latvijas Republikas teritorija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
