Vērtējot Kariņa lēmumu atkāpties no ārlietu ministra amata pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēt privāto reisu izmantošanu viņa premjerēšanas laikā, Rinkēvičs atzina:
"Ņemot vērā gan politisko, gan juridisko situāciju, tas ir saprotams lēmums. Kad viņš beidza pildīt Ministru prezidenta pienākumus, es viņam teicu paldies par darbu premjera amatā. Un šis ir brīdis, kad pateikt viņam paldies, pildot ārlietu ministra pienākumus."
Rinkēvičs arī norādīja, ka tradicionāli gan ārlietu, gan aizsardzības ministra kandidātus premjers apspriež ar Valsts prezidentu. "Tā ir pareiza prakse, ņemot vērā, ka Valsts prezidentam saskaņā ar Satversmi ir diezgan daudz pienākumu gan ārpolitikā, gan aizsardzības politikā," piebilda Rinkēvičs.
Pēc prezidenta domām, galvenais kritērijs, kā izvēlēties nākamo ārlietu ministru, ir "kandidāta pārliecība par pamata lietām – Eiropas vērtībām, ģeopolitiskajiem jautājumiem un drošības politiku".
Taču, ņemot vērā situāciju pasaulē un mūsu reģionā, ir svarīgi, lai kandidāts varētu "bez gara ieskrējiena ķerties pie lietām – tie nav pāris mēneši, bet pāris nedēļas, kas ir nepieciešamas, lai jebkurš cilvēks, stājoties jaunā amatā, varētu saprast darāmos darbus", pauda Rinkēvičs.
"Tam ir jābūt cilvēkam ar zināmu izpratni par ārpolitiku un politiskajiem procesiem," uzsvēra prezidents un piebilda, ka šo jautājumu rīt, 3. aprīlī, plāno pārrunāt ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība").
Tāpat prezidents guvis pārliecību, ka "ir vēlme nekavēties ar ministra apstiprināšanu Saeimā un izdarīt to maksimāli ātri".
Saeimas spīkere apliecināja, ka koalīcija vēl nav apspriedusies par ārlietu ministra amata kandidātu, bet tas tikšot darīts, parlamentam atsākot darbu 8. aprīlī. "Svarīgi, ka "Jaunā Vienotība" pati izvirza nākamo kandidātu, un mēs varētu tuvākajā sēdē 11. aprīlī arī apstiprināt," norādīja Mieriņa.
KONTEKSTS:
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka atkāpsies no ārlietu ministra amata. Plašāk šo lēmumu viņš atteicās komentēt.
Ārlietu ministra krēsls, kuru Kariņš ieņēma kopš Siliņas valdības izveides pērnā gada septembrī, vēl vairāk sašķobījās pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā sāka un nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu Kariņa premjerēšanas laikā.
