Pašlaik par iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrībā skaidroja, ka parakstu vākšana sākta, jo lēmums par nodaļu slēgšanu pieņemts sasteigti, trūkst sociālā plāna un nav bijusi diskusija.
"Pirms šādas izmaiņas veikt, tik straujas, kad vēl nav pat notikušas konsultācijas... Mums konsultācijas ar darba devēju sākas rīt.
Un tad var iedomāties mūsu viedokli un neizpratni, ka presē jau iet vaļā [runas] par 105 pasta nodaļām. Tas arodbiedrībai nav pieņemams.
"Manas balss" inicatīva radās arī tāpēc, ka pastam liek modernizēties, bet tiesiskais regulējums ir palicis tāds, kā ir, kad bija vēstuļu tirgus. Kad galvenais segments bija vēstules. Vēršam sabiedrības uzmanību uz to, ka jāmaina ir Pasta likums adekvāti situācijai. Tam arī jābūt modernam, tiesiskam regulējumam, kas spēj kompensēt šos pakalpojumus. Nevis mērīt rentabilitāti ar tādiem pakalpojumiem, kas īsti nav pakļauti rentabilitātei.
Pakomāts nevar to aizvietot, un nevarēs arī pastnieks uz mājām to aizvietot. Jo universālā pakalpojuma sniegšanas vieta ir nodaļa ar visu iekārtojumu un aprīkojumu.
Šādi mazi sīkumi, kurus darbinieki ļoti labi pārzina, nav tikuši ņemti vērā," teica arodbiedrības pārstāve Irēna Liepiņa.
Arodbiedrībā norādīja, ka "Latvijas pasta" peļņa pērn pārsniegusi vienu miljonu eiro, kas arī rada neizpratni par šādu lēmumu. Trešdien, 31. janvārī, arodbiedrības pārstāvji tikās ar satiksmes ministru, lai norādītu uz sekām pēc vairāk nekā simts pastu nodaļu slēgšanas – īpaši reģionos.
KONTEKSTS:
"Latvijas pasts" bija lēmis slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Tas publiskajā telpā raisījis sašutumu. Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri šogad, un padome solīja pārskatīt termiņus, cik īsā laikā īstenot pārmaiņas.
"Latvijas pasta" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare atzinusi, ka, samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Nepārveidojot nodaļas un saglabājot esošo tīklu, uzņēmumam nāktos strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā būtu jāprasa papildu finansējums no valsts.
