De Facto

20. maija «De facto»

De Facto

27. maija «De Facto»

Zivsaimnieku vidū nav vienprātības par krabju zvejas likumību

Zivsaimniekiem nav vienprātības par krabju zvejas likumību

Drīz būs apritējis pusotrs gads kopš Norvēģija arestēja kuģi “Senator” ar Latvijas karogu par krabju zveju Svalbāras arhipelāgā. Latvija par zvejnieku neaizstāvēšanu iesūdzējusi tiesā Eiropas Komisiju, bet pašā nozarē viedokļi atšķiras, vai kuģis maz drīkstēja doties krabju zvejā, vēstīja LTV raidījums “De facto”. 

Latvijas uzņēmumam “North Star Ltd” piederošo kuģi “Senator” norvēģu krasta apsardze arestēja pērn 16.janvārī. Kuģis bija izlicis krabju murdus Svalbāras, sauktas arī par Špicbergenu, ūdeņos. Kuģim lika doties uz Kirkenes ostu, bet pēc pāris mēnešiem to pārvietoja uz Batsfjordu, kur tas krasta ūdeņos skalojas aizvien.

Divas tiesas Norvēģijā atzinušas kuģa kapteini un īpašnieku par vainīgiem Norvēģijas likumu pārkāpšanā.

“Kopējā sodu summa nu jau pārsniedz 200 tūkstošus eiro,” saka “North Star Ltd” īpašnieks Pēteris Pildegovičs.  

Kuģis “Senator” jau reiz bija iekļauts Norvēģijas melnajā sarakstā pirms 20 gadiem. Tad to sauca “Otto”. Norvēģi “Senator” netīro vēsturi ir pieminējuši, bet Pildegovičs uzsver, ka viņam ar 20 gadus senajiem notikumiem nav nekāda sakara. Kuģis nopirkts 2014.gadā, kad arī sākts krabju zvejas bizness.

Barenca jūra pēdējos gados kļuvusi par ietekmes dalīšanas placdarmu. Asumu vēl piešauj atsevišķu ekspertu domas, ka pēc krabjiem var nākt cīņa par naftas un gāzes resursiem.

Vispirms Krievija un Norvēģija izstūma Eiropas Savienības kuģus no blakus zvejas apgabala. Tad zvejnieki, Briseles iedrošināti, devās uz politiski vēl jutīgāko Svalbāras apgabalu. Tur zvejot norvēģi ļauj tikai saviem kuģiem. 

Krabju zveju Latvijas uzņēmums sāka, kad bija saņēmis Latvijas Zemkopības ministrijā licences. Taču norvēģi šīs licences uzskata par pretlikumīgām.

Svalbāras statusu regulē 1920.gadā Parīzē noslēgts starptautisks līgums. 2016.gadā to ratificēja arī Latvija. Anotācijā bija rakstīts - “lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu sarunas ar Norvēģiju par pieeju Svalbāras zvejas rajonam”. Taču par sarunām tās grūti nosaukt.  

Eiropas Savienība mutiskā notā pauda, ka Norvēģija neņem vērā 1920.gada līguma īpašos noteikumus un nenodrošina vienlīdzīgu piekļuvi resursiem. Dalībvalstu atbildīgie ministri nolēma, ka apgabalā krabjus drīkstēs zvejot 20 kuģi. Latvija Briselei nosūtīja kuģu sarakstu un izsniedza licences.

Pildegovičs uzskata, ka ar to pietika: “Mums kā privātam uzņēmumam nav pienākums vaicāt, vai tiešām tas, ko mums ir iedevuši, ir īsts dokuments.”

Uzņēmumu aizstāvēt aktīvi metās Latvijas valdība. Nedēļas laikā Ārlietu ministrija iesniedza Norvēģijai notu.

Kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs un ministrijas augstākais ierēdnis Andrejs Pildegovičs ir brāļi. Taču pēdējais uzsver, ka atstatījis sevi no šī jautājuma risināšanas.

“Esmu uzrakstījis iesniegumu (..), ka šis jautājums nav manā kompetencē. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, man ir citi kolēģi, kas ar to nodarbojas,” sacīja Andrejs Pildegovičs.

Šā gada aprīļa beigās Ministru prezidents paziņoja, ka Latvija sūdzēs komisiju Eiropas Savienības tiesā. Prasība vēl nav pieņemta un tikmēr atbildīgās ministrijas par Briseles neizdarību daudz nerunā, piesaucot, ka valstības pozīcija ir slepena.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) gan vaļsirdīgi saka, ka “mums ir viss materiāls savākts, cik tā Eiropas Komisija ir aktīvi strādājusi, viņa ir ļoti švaki strādājusi”.

Dūklavs arī pārmet, ka Komisija un Norvēģija sarunās nav pieaicinājusi Latviju.

Latvijas valdības un uzņēmēja pusē nav Zivsaimniecības asociācijas prezidents. Eiropas Savienības regulā par zvejas iespējām rakstīts – lai arī Norvēģija neievēro citu valstu tiesības zvejot, tiek atzīta Norvēģijas “suverenitāte un jurisdikcija”.

Tādēļ Voits uzskata, ka taisnība nav Latvijas valdības pusē.

“Norvēģiem ir simt punktu taisnība, simt punktu taisnība. Man vienkārši neērti, ka mēs paliekam smieklīgi Eiropas Komisijas acīs un ka strādā tādi resursi – ministrijas, ministru kabinets,” pauda Voits.

Tiek prognozēts, ka tiesvedība ar Briseli būs ilga. Tikmēr arestētā kuģa “Senator” īpašnieki krabjus nezvejo. Izdevumi un negūtā peļņa pārskrējusi 30 miljonu eiro robežu, rēķina Pildegovičs.

Sākot krabju zveju, “North Star Ltd” piederēja četri kuģi. To iegādei vairākus miljonus eiro bija aizdevuši vārdā neminēti partneri, nepiemērojot kuģiem nekādu ķīlu.  

Uzņēmumam tagad izveidojies 70 tūkstošu nodokļu parāds, un Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis aizliegumu ķīlu reģistrācijai, bet tas nav traucējis vienu no kuģiem pārdot Krievijā. Tagad tas jau atrodas Vladivostokā. Uzņēmumā skaidro, ka mēģina ar VID saistības nokārtot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti