Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas valstu lauksaimniecības ministri šonedēļ tikās Rīgā, lai apspriestu Eiropas Komisijas virzītās Kopējās Lauksaimniecības Politikas prioritātes pēc 2020.gada. Ministri pēc tikšanās parakstījuši kopēju deklarāciju, kas citstarp aicina patlaban nevienlīdzīgos tiešos maksājumus izlīdzināt starp Eiropas dalībvalstīm, lai lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās.
''Mums izdevās panākt vienošanos savā starpā, un mēs arī nākošajā Eiropas Padomes sēdē prezentēsim šo deklarāciju visiem pārējo dalībvalstu ministriem. Kā zināms, šis jautājums pagaidām nav viennozīmīgs – ir valstis, kas atbalsta, bet ir arī tādas valstis, kas kategoriski iebilst maksājumu izlīdzināšanai. Taču tas nenozīmē, ka mēs atteiksimies no sava mērķa pārliecināt kolēģus par to, ka strādājam ES vienotajā ekonomiskajā telpā un ļoti dažādie tiešmaksājumi zemniekiem, protams, kropļo tirgu,'' norāda Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Piemēram, Latvijas lauksaimniekiem patlaban tiešie maksājumi ir tikai 56 procentu apmērā no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
Tie ir aptuveni 150 eiro par hektāru, tikmēr ievērojami lielāki maksājumi ir Kiprai, Beļģijai, Itālijai un Maltai, tie ir pat ap 600 eiro par hektāru. Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels skaidro, ka Eiropas nevienlīdzīgie maksājumi zemniekiem tieši ietekmē pārtikas produktu ražošanas izmaksas. Ja maksājumi nav vienlīdzīgi, tad valstis nevarēs atrast vietu tirgū:
''Tāpat zemāks atbalsts nozīmē mazākas iespējas atjaunot pamatlīdzekļus un sasniegt pietiekamus ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības. Tomēr noteikti jāatzīst, ka kopš Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā mēs esam palielinājuši savu eksportu no 4,5 miljardiem līdz 27 miljardiem eiro, bet tas bija arī iespējams, tikai pateicoties mazākām darbaspēka izmaksām.''
Vēl viens lauksaimniecības produkcijas tirgus apdraudējums saistīts ar kvotām, kas tiek piešķirtas trešajām valstīm, lai tās varētu produkciju eksportēt uz Eiropas Savienību. Ukraiņi ražo lētāk un ar atšķirīgiem standartiem nekā dalībvalstīm, bet viņiem jau ir ļauts ievest pietiekami lielu apjomu produkcijas.
Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms pēc tikšanās secināja, ka sadarbība starp četrām valstīm palīdzēs padarīt maksājumu izlīdzināšanas pozīciju redzamāku.
Tikmēr Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks papildināja, ka nav izprotama situācija, ka pie vienotiem lauksaimniecības standartiem un prasībām visā Eiropas Savienībā tomēr valstīm ir atšķirīgi maksājumi:
''Es gribētu izcelt, ka visas šīs četras valstis saražo vairāk produkcijas, nekā to patērē valsts iekšienē. Tāpēc mums ir jābūt konkurētspējīgiem kopējā Eiropas tirgū. Protams, labākā situācijā ir lielās saimniecības, bet, no otras puses, mums ir jāspēj attīstīt vēl apdzīvotās lauku teritorijas un jāatbalsta arī nelielas saimniecības. Domāju, ka politiķu uzdevums ir atrast līdzsvaru, atbalstot visus zemniekus.''
Pirmās atbildes par finansējuma jautājumiem kopējā lauksaimniecības politikā no Eiropas Komisijas ministri sagaida 2. maijā.