Ministri otrdien, 13.martā, Rīgā parakstīja kopīgu deklarāciju par Eiropas Komisijas (EK) pērn gada nogalē paziņotajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm pēc 2020.gada.
“Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, ka mēs neesam katrs atsevišķi pa vienam, bet mēs esam visi kopā,” sacīja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemniekus savienība).
Viņš piebilda, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) ministru padomes sēdē Baltijas valstu un Polijas ministri prezentēs savu nostāju kolēģiem, “jautājums nav viennozīmīgs, ir valstis, kuras kategoriski iebilst pret to, ir valstis, kas atbalsta”.
“Bet tas nenozīmē, ka mēs atteiksimies no sava mērķa un pārtrauksim pārliecināt kolēģus par to, ka mēs strādājam vienā ekonomiskajā telpā un ka ļoti dažādi tiešmaksājumi, protams, kropļo tirgu,” sacīja Dūklavs.
Piemēram, Latvijas lauksaimniekiem šogad tiešie maksājumi ir tikai 56% apmērā no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
“Mēs neprasām lielāku finansējumu, bet vienlīdzību," norādīja Dūklavs.
Arī Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels uzsvēra vēlmi panākt vienlīdzību: "Pievēršam uzmanību nevienlīdzībai, ko rada divi elementi. Pirmkārt, tiešmaksājumi noteikti nav vienlīdzīgi, un tas ietekmē ražošanas izmaksas. Jāatzīst, Polijas eksports aug. Tomēr tas iespējams tikai zemāku darbaspēka izmaksu dēļ. Otrkārt, tās ir kvotas eksportam no trešajām valstīm. Ukrainā ražo lētāk, jo prasības ir zemākas. Jau šobrīd viņi var eksportēt diezgan daudz, taču tapšanā ir vēl tirdzniecības līgumi, kas ietekmēs mūsu valstu pozīcijas."
Parakstītajā deklarācijā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri aicina EK ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā, mudinot pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu, informēja Latvijas Zemkopības ministrija.
Deklarācijā arī uzsvērts, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Tāpēc ir svarīgi risināt tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos. Lauku attīstības ES finansējuma nosacījumiem un kritērijiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa.
Ministri arī norāda, ka KLP nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos. Deklarācijā pausts atbalsts EK vēlmei turpināt vienkāršot un modernizēt KLP – tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.
