Dienas ziņas

Meklē iespējas, kā nacionalizēt agresoru valstu īpašumus

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Valsts iestādes neaprīkos ar atjaunojamās enerģijas iekārtām

Vietvaras elektrības taupīšanai nesteidz uzstādīt saules paneļus

Valdība aktīvi aicina iedzīvotājus aprīkot mājokļus ar atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām, lai mazinātu rēķinus par elektrību. Tikmēr pati valsts elektroenerģiju šoziem plāno taupīt, lielākoties mainot strādājošo paradumus valsts un pašvaldību iestādēs. Kāpēc valsts un pašvaldības iestādes nesteidz augstās elektrības izmaksas mazināt, uzstādot, piemēram, saules paneļus?

Privātmāju iedzīvotājiem pašlaik pieejamas pat divas valsts atbalsta programmas, lai mājokli aprīkotu ar atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām. Tikmēr valsts un pašvaldības iestādēm pašlaik šāds atbalsts nav paredzēts.

"Atsevišķa programma valsts iestāžu aprīkošanai ar atjaunojamās enerģijas iekārtām nav plānota, un tā apzināti netiek īstenota. Mēs prioritāri vēršam visu atbalstu tieši mājsaimniecībām," norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Savukārt Rīgas Tehnikās universitātes vadošā pētniece Ruta Vanaga uzskata, ka valsts un pašvaldību ēkām, īstenojot energoefektivitātes projektus, ir jāsasniedz pēc iespējas augstāka energoefektivitāte. Galvenokārt, lai taupītu un arī lai rādītu piemēru sabiedrībai.

"Vajadzētu ar atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ieviešanu arī būt kā pionieriem un rādīt piemēru. Grūti pateikt, kāpēc tas nav ticis realizēts, gan atskatoties pagātnē, gan pēdējā gada ietvaros. Iespējams, ka tas plāns ir bijis "zaļināt" piegādātāju, ne tik daudz pašiem," sacīja Vanaga.

Uzrunātajās pašvaldībās vērtēja, ka pie tik augstām elektrības cenām kā pašlaik saules paneļi būtu ļoti vērtīgs atspaids. Problēma gan ir tā, ka pašvaldībām saražotā elektrība jāpatērē tajā mirklī, kad tā ir saražota; pretējā gadījumā tā bez maksas jānodod kopējā tīklā. Savukārt privātmāju īpašnieki nepatērēto elektrību var uzkrāt.

"Mēs esam skatījušies pa izglītības iestādēm, liekot saules paneļus pašpatēriņam. Tad laikā, kad visvairāk tiek ražota elektrība, patēriņš ir tuvu nullei. Tāpēc pie šiem noteikumiem tas šobrīd absolūti nav izdevīgi," sacīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

"Mums noteikti šobrīd nav izdevīgi likt šīs baterijas. (..) Mums ir daudz un dažādas iestādes, uz kurām nevar uzlikt. Mēs varētu kā viena pašvaldība parku uztaisīt par projekta naudu, lai sev nodrošinātu elektrību, mēs noteikti mēģinātu startēt un izmantot visādas kreditēšanās iespējas, lai tikai šo izdarītu," pauda Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).

Tikmēr Liepājā saules paneļu uzstādīšana pašlaik atmaksājas uzņēmumā "Liepājas ūdens". Bet, lai tie ražotu elektrību citām pašvaldību ēkām, būtu nepieciešams veidot tā dēvētās energokopienas, kas ir izplatītas daudzviet Eiropā.

"Jāņem vērā gan ēku jumtu īpatnības, vēja slodzes vai sniega ietekmes. Tāpēc ar šo noteikumu palīdzību mēs ceram, ka varēs izveidot atsevišķā vietā saules elektrostaciju, un tad iestādes, kapitālsabiedrības un pašvaldības administrācija varēs patērēt šo elektrību savām vajadzībām," sacīja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas projektu vadītājs Kārlis Beihmanis.

Energokopienu izveidei nepieciešamie likuma grozījumi Saeimā ir pieņemti, bet spēkā tie stāsies vien nākamgad. Taču Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, kā energokopienas praktiski darbosies. Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem izmaksas par elektrību šajā sezonā atliek vien mazināt, mainot pašiem savus paradumus.

KONTEKSTS:

Valsts iestādēm uzdots ieviest energopārvaldības sistēmu un samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu.

Par nepieciešamību taupīt enerģiju iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes. ES plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.

Pagaidām gāzes patēriņa samazināšanas mērķi būs brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta. Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti