Viņš rosina noteikt ierobežojumu, ka vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk par 3000 hektāru lauksaimniecības zemes, un cer, ka atbildīgā komisija pirms likuma virzīšanas Saeimā trešajam galīgajam lasījumam spēs par to vienoties. Protams, būtu jādomā arī par nosacījumiem, lai neļautu šos ierobežojumus apiet ar saistīto personu palīdzību, atzina Smiltēns.
Viņš klāstīja, ka ierobežojumi neatteiktos uz pašreizējām saimniecībām, kurās ir vairāk par 3000 hektāru. Pēc viņa teiktā, šādu saimniecību Latvijā ir 23.
Ar šiem grozījumiem mēs "uzliekam vāku”, lai nerastos situācijas, ka lauksaimniecības zeme pagastu lielumā nonāk vienās rokās, klāstīja Smiltēns.
Viņš arī uzsvēra, ka lauksaimniecības zeme ir Latvijas neizmantotais potenciāls, tā ir jāizmanto ražošanā, lai valsts un iedzīvotāji gūtu ienākumus, nevis jāļauj finanšu fondiem izmantot to kā investīcijas objektus, neko neražojot.
Likuma grozījumi arī paredz, ka lauksaimniecības zemi var iegādāties, ja ir lauksaimniecības ražošanai atbilstoša izglītība, jābūt nodokļa maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam, stāstīja Smiltēns.
Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" mainīs nosacījumus, ar kādiem nākotnē varēs iegādāties lauksaimniecības zemi. Lauksaimniecības zemes īpašumu, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamā zeme, īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, potenciālajam īpašniekam vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas ir jāiegūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un jāatbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem. Tāpat šai personai jāspēj apliecināt iegādātās zemes izmantošana ražošanā nākamos trīs gadus un turpmāk.
Vairākas lauksaimniecību organizācijas uzskata, ka likuma grozījumi jāievieš steidzami, un to atbalstam plāno piketu pie valdības. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības attīstības padome uzskata, ka likums ierobežos zemes īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu.
