ĪSUMĀ:
- Valdība noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāju piedāvājumu.
- Valdība nepiekrita prasītajām ieņēmumu garantijām termināļa pirmajos gados.
- Enerģētikas ministrijas pārstāvis apšauba projekta jēgu: ir termināļi Somijā un Lietuvā.
- "Skulte LNG Terminal": šie termināļi var nodrošināt reģionu pie 100% jaudas, bet drošības dēļ to nepraktizē.
- "Skulte LNG Terminal": valsts realizētais termināļa projekts prasītu 5–6 gadus.
- "Skulte LNG Terminal" aicina neizgāzt projektu un sākt tiešas sarunas.
- Piekrastes vides aizsardzības biedrība aicina atcelt likumu par termināļa projektu.
Vienlaikus, ja attīstītājs prasa valstij garantēt termināļa darbību, jo pārkrautās gāzes apjomi nenodrošina tā atmaksāšanos, būtībā veidotos jauna obligātā iepirkuma komponente, vērtēja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība").
"Tagad ir jautājums par šī projekta, vienkārši runājot, jēgu un nepieciešamību.
Ja Skultes terminālis būtu uzbūvēts pirms 15 gadiem, tad tam būtu ļoti liela jēga, bet šodien tā situācija ir pavisam cita. Izskatās, ka Baltijas patēriņu var nodrošināt arī tie termināļi, kuri jau darbojas," sacīja Šadurskis.
Šoziem darbu sācis gāzes terminālis Somijā, Inko, savukārt Klaipēdas terminālis gatavojas dubultot jaudas. Tas gan lielā mērā saistāms ar gāzes piegāžu paplašināšanu Polijas virzienā.
Savukārt "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons uzsvēra, ka Baltijas reģiona gāzes apgādi šie termināli var nodrošināt, strādājot ar 100% jaudu, ko drošības apsvērumu dēļ nepraktizē. Savukārt pieļāvums, ka Skultes termināļa izveidi varētu realizēt pati valsts ar kapitālsabiedrību iesaisti, Miķelsona ieskatā, prasītu vēl vismaz piecus vai sešus gadus.
“Valdībai, es jūtu, ir bailes pieņemt tādu drosmīgu lēmumu, kādus lietuvieši pratuši pieņemt ne vienreiz vien, prioritizējot savu infrastruktūru pār citiem. Mūsu valdība uztraucas, ka tas varētu ietekmēt konkurenci, bet to var darīt, jo ne Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ne Skultes terminālis nav vienotās tarifu zonas sastāvdaļa,” uzskata Miķelsons.
Uz jautājumu par valsts līdzdalību termināla darbības nodrošināšanā viņš atbildēja, ka uz šādām aplēsēm norādījuši arī projekta auditori.
"Skaidrs, ka pirmajos gados minimālie nepieciešamie ieņēmumi netiktu sasniegti. Prasījām, vai valsts pirmos gadus varētu segt starpību starp minimālajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem un izmaksām. Vēlāk, kad terminālis sasniedzis vai pārsniedzis vidējo nepieciešamo pārkraušanas apjomu, tad mēs to atmaksājam atpakaļ samazināta tarifa veidā. Arī "PricewaterhouseCoopers" ziņojumā ir rakstīts, ka ir valsts atbalsts nepieciešams, lai Skulti realizētu pirmos 3–4 gadus. Tā kā mūsu biznesa modelis ir jau izanalizēts," pauda Miķelsons.
Skultes termināļa attīstītāji aicina neizgāzt šo projektu un atsaucas arī uz piesaistītā iespējamā investora ilggadēju pieredzi teju 20 līdzīgu termināļu realizēšanā.
Vienlaikus Miķelsons aicina organizēt tiešas sarunas ar attīstītāju, jo tādas līdz šim nav notikušas.
Arī Piekrastes vides aizsardzības biedrība aicina atcelt likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli", kas paredz nacionālo interešu objekta statusu iecerētajam terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm. Organizācijas ieskatā būtu jāatceļ arī likumā noteiktais, ka terminālis un ar to saistītās būves nododamas ekspluatācijā līdz nākamā gada 15. septembrim.
KONTEKSTS:
Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
Termināļa attīstītāji – "Skulte LNG Terminal" – ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka attīstītāji prasa valsts garantijas, ka tiks kompensēti zaudējumi pie mazas termināļa noslodzes.
Uzņēmums "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016. gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022. gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
