Nauda tika ieguldīta attīstībā, visas cerības liekot uz gaidāmo pasažieru vilcienu iepirkumu, kurā Latvijas uzņēmums startēja kā Spānijas kompānijas CAF apakšuzņēmējs. Lai gan CAF sākotnēji konkursā uzvarēja, pēc konstatētajām nepilnībām iepirkums ar lielu blīkšķi izgāzās. Eiropas nauda tika citiem mērķiem, bet RVR palika bez pasūtījuma un ar pamatīgiem parādiem. Tos pēc "Krājbankas" kraha mēģina piedzīt tās administratori - "KPMG Baltics".
„RVR ir bankas debitors un jau ilgāku laiku nevar nokārtot saistības. Tāpēc administrators rīkojas un mēģina atgūt parādu no mantas, kas bija ieguldīta, tostarp izmantojot prasījuma tiesības un atgūt mantu. parāds ir ievērojams. Vairākkārt bijuši mēģinājumi iepriekš pārdot aktīvus, bet tie bijuši neveiksmīgi. Tāpat bijušas sarunas ar uzņēmumu, tās turpinājušās vairāk kā 2 gadus, bet parāds stāv un administratoram ir jārīkojas,” sacīja „KPMG Baltics” pārstāve Una Petrauska.
Ko šis solis nozīmē "Rīgas vagonbūves rūpnīcai", tās valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts kameras priekšā komentēt nevēlējās, tomēr rakstiskā atbildē Latvijas Televīzijai norādīja, ka akcionāru maiņa no uzņēmuma viedokļa būtu vērtējama pozitīvi. "Rīgas vagonbūves rūpnīca" varētu restrukturizēt parādsaistības, kā arī piesaistīt jaunus līdzekļust tālākajai attīstībai.
Investīciju jomas eksperti gan gaidāmās izsoles iespējas nevērtē augstu. Uzņēmuma pozīcijas tirgū ir vājas un tas lielā mērā ir atkarīgs no valsts pasūtījumiem. Iespējams arī šis „Latvijas Krājbankas” administratoru mēģinājums atgūt kaut daļu no iepriekš aizdotajiem līdzekļiem varētu beigties ar fiasko.
„RVR - šis nosaukums skan gana lepni, bet šis aktīvs ir noasiņojis un pēdējo gadu laikā zaudējis savu vērtību un ar šo pasūtījumu nenotikšanas gaismā ir pazaudējis 99% no tās spozmes un bijušās slavas. Tas nav nekāds investīciju dārgakmens,” norāda „Prudentia” padomes loceklis Ģirts Rungainis.
To, ka investoru interese par šo uzņēmumu ir niecīga, pēc Rungaiņa vērtējuma apliecina iepriekš notikušo izsoļu rezultāti, kurā mēģināts pārdot gan bankas prasījuma tiesības pret rūpnīcu, gan tai piederošos 49% uzņēmumā "VRC Zasulauks". Kaut potenciālie pircēji sākotnēji interesi izrādījuši, izsolēs neviens nepieteicās. Arī gaidāmās izsoles salīdzinoši zemā sākuma cena 4,5 miljonu apmērā par prasījuma tiesībām un visām uzņēmuma akcijām neliecina par pircēju interesi. Šādos apstākļos kā reālākās tiek pieļautas divas iespējas.
Pirmā - izsolē piedalās kāds no esošajiem akcionāriem, kurš par teju trīs reizes mazāku summu atgūst kontroli pār uzņēmumu, vienlaikus atbrīvojoties no kredītsaistībām. Otrā - kāds investors atpērk uzņēmumu, likvidē tā darbību un iegūst tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu. Kāds būs rezultāts, to iespējams, redzēsim jau pavisam drīz.
