ĪSUMĀ:
- Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalstu strādāja deviņus mēnešus.
- Komisija secinājusi, ka OIK sistēma ir bijusi vāji kontrolēta, bet ne pretlikumīga.
- Komisija nav aprēķinājusi, cik lielu kaitējumu valstij ar OIK nodarīts.
- Komisija saskārusies ar izpildvaras informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu.
- Ziņojumā uzskaitītas 20 amatpersonas, kas ir atbildīgas par OIK sistēmu.
- Komisijas vadītāja: Nevar nosaukt vainīgos, pirms tiesa to nav lēmusi.
- Deputāts Riekstiņš uzskata, ka atzinums ir vispārīgs; Valainis sniedzis savu viedokli.
Vāji kontrolēta, bet ne pretlikumīga
Deviņus mēnešus Saeimas deputāti izmeklēja, kā veidojies dāsnais valsts atbalsts ''zaļās elektrības'' ražotājiem un koģenerācijas stacijām, par ko elektrības rēķinos ir speciāla sadaļa – OIK.
Galvenie secinājumi – OIK labumu dod atsevišķiem komersantiem, nevis sabiedrībai kopumā. Sistēma ir vāji kontrolēta, bet ne pretlikumīga.
Komisija secinājusi, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta. Kopš 1997. gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga parlamentārā kontrole. Konstatējot nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, Saeima nav uzdevusi novērst trūkumus.
"Tas, protams, ne mans darbs noteikt, kuram jāiet cietumā, kuram ne, bet principā galvenais uzsvars, ka šīs atļaujas tika dalītas bez kontroles, neizvērtējot pēc būtības tādu lielu budžeta maksājumu daļu OIK biznesmeņiem, kas vienāda ar Kultūras ministrijas visa gada budžetu. Kontroles mehānisma praktiski nav nekāda," klāstīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vienlaikus uzsvērts, ka sākta kontroles mehānisma sakārtošana, atbildību uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), kura kapacitāte ierobežota līdz 50 staciju kontrolēm gadā.
Lai gan izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne ("KPV LV") norādīja, ka Saeimas dotais uzdevums ir izpildīts, galaziņojumā vairākkārt komisija atbild, ka tai trūcis resursu un laika atbilžu sniegšanai.
Tāpat nav aprēķināts, cik lielu kaitējumu valstij ar OIK nodarīts.
Ziņojumā nosaukti atbildīgie, bet ne vainīgie
Jaunās konservatīvās partijas deputāts Sandis Riekstiņš pirms balsojuma teica, ka ziņojumu atbalsta, lai komisija savu darbu varētu beigt.
"Ilgas un vēlme bija par konkrētiem uzvārdiem un tamlīdzīgi, bet no pirmās dienas man nebija nekādu ilūziju, tāpēc liekam punktu, beidzam.
Gala ziņojums ir tapis, jā, tas ir vairāk tāds situācijas apraksts, nevis juridisks dokuments, uz kā pamata var ierosināt lietu. Ir arī iesniegumi tiesībsargājošajām institūcijām. Nu, tad beidzam mocīties, tālāk secinājumi katra paša ziņā," sacīja Riekstiņš, kurš uzskata, ka ziņojums ir vispārīgs.
Ziņojumā izklāstīts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp OIK afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.
Uzvārdi ziņojumā gan ir nosaukti – dokumentā hronoloģiski aprakstīti nozīmīgākie lēmumi par OIK kopš deviņdesmitajiem gadiem, un pie katra lēmuma norādīts, kas to pieņēmis. Pārsvarā tie ir premjeri, ekonomikas ministri un ministrijas valsts sekretāri. Kopumā 20 amatpersonas.
"Mēs esam nosaukuši galvenās atbildīgās amatpersonas un aicinām likvidēt obligātā iepirkuma komponenti.
Ir atbildīgās amatpersonas un zem katra laika posma ietverts, par ko, kas un kā. Es arī personīgi saskatu, ka ir iespējams vēl ierosināt kādu krimināllietu vai nu par faktu slēpšanu, vai kādu dokumentu nenodošanu atbildīgajām institūcijām," klāstīja Krapāne.
Opozīcijas deputāts Valainis, kurš iesniedzis atsevišķu viedokli, kritizēja pieeju, nosaucot atbildīgās amatpersonas.
"Tas jau līdz galam neko nepasaka. Galvenais ir pateikt, kas tieši tajos noteikumos bija tāds, kas bija pret valsts un sabiedrības interesēm," teica Valainis. Tikmēr Krapāne norādīja: "Nosaukt kādu vainīgo? Nē, es tiešām atturos.
Tas nav mūsu kompetencē, un es nevaru nevienu apvainot kā politiķis vai nosaukt par vainīgu, pirms tiesa to nav lēmusi."
Ziņojumā ietvertas arī vairākas rekomendācijas, no kurām galvenā ir darīt to, ko Saeima Ekonomikas ministrijai uzdevusi jau pirms gada – likvidēt OIK.
Krapāne norādīja, ka obligātais iepirkums kā atbalsts zaļajai enerģijai varētu palikt, taču finansiālais slogs jāizņem no iedzīvotāju elektrības rēķiniem. Komisija arī rekomendē pastiprināt kontroli pār OIK saņēmējiem, izstrādāt tiesisko regulējumu lobēšanai Saeimā un valdībā, kā arī parlamentam pieņemt deklarāciju, ka no 1995. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti.
Saeimas deputāti plenārsēdē par OIK izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu balsos nākamnedēļ, 27. februārī.
KONTEKSTS:
Atbalstot 35 opozīcijas deputātu iesniegtu pieprasījumu, Saeima pērn maija otrajā pusē izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kam jāizvērtē OIK ieviešana un dažādi ar tās piemērošanu saistīti jautājumi. Komisijai bija jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi.
