Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības konceptuālo vienošanos pusi no apkures sadārdzinājuma plānots segt tiem iedzīvotājiem, kuriem ir centralizētā apkure vai arī kuriem ir pašiem sava siltumapgādes sistēma, kur tiek izmantota elektrība, gāze un granulas.
Plešs norādīja, ka nevar būt situācija, kad par apkuri ar granulām varēs saņemt valsts atbalstu, bet tie, kas apsildē izmanto malku, paliktu ārpus šīs valsts atbalsta sistēmas.
Tāpēc nākamajā valdības sēdē, kad tiks lemts par atbalstu iedzīvotājiem straujā energoresursu cenu pieauguma pārvarēšanai, partiju apvienība "Attīstībai/Par!" rosinās atbalstīt arī tās mājsaimniecības, kas apkurē izmanto malku, teica ministrs. Pirms tam "Attīstībai/Par!" šo priekšlikumu liks galdā koalīcijas sēdē.
Patlaban nav precīzu aprēķinu, kāds un cik liels valsts atbalsts tam būs nepieciešams, taču šādu mājsaimniecību skaits varētu būt vairāk nekā 10 000, teica ministrs. Precīzi aprēķini būs uz valdības sēdi jaunnedēļ. "Nedomāju, ka pāris miljoni eiro var nozīmīgi ietekmēt šo atbalsta virzienu," piebilda ministrs.
Tikmēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio norādīja, ka malkas pircējiem atbalsts nepienāksies, jo malkas cena, ja to pārrēķina energoietilpībā, atšķirībā no gāzes, granulām un citiem resursiem, nav pārsniegusi 70 eiro par megavatstundu.
"Ja viņi ir pirkuši tik dārgu malku, kas ir dārgāka par tiem 70 eiro par megavatstundu, tad noteikti, ka viņi arī varēs saņemt atbalstu šādā veidā. Bet šobrīd mēs esam veikuši izpēti, un malkas cenas nav tik augstas, tās nesasniedz šo līmeni, no kura valsts sāk piemērot atbalstu. Granulām ir atbalsta mehānisms sagatavots, un tas būs līdzīgs, protams, ierobežojot atbalsta apjomu par konkrētu daudzumu granulu, lai nebūtu fiktīvu mēģinājumu uz tās cenas kaut kur pasakaini uzskrūvēt," sacīja Indriksone.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") pēc valdības konceptuālās vienošanās sacīja, ka par malkas apkuri atsevišķs atbalsts nav plānots, jo malku mājokļa apkurē izmantojot pamatā tās mājsaimniecības, kas ir mazāk nodrošinātas un kam plānots palīdzēt ar lielāku mājokļa pabalstu.
Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi iedzīvotāju papildu atbalstam plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.
