REPORTĀŽA no Tukuma novada: kā zemniekiem sokas ar labības kulšanu

Visā Latvijā aktīvi norit labības kulšanas darbi. Lai arī daudzviet labības laukos zaudējumus radījusi veldre, tomēr kopumā zemnieki ražu un arī graudu cenu šogad sauc par labu. Tāpat karstie un sausie laika apstākļi ražas novākšanai ir ļoti labvēlīgi. Vienlaikus augkopības saimniecības gaida lietu, jo norit sējas laiks, kam vajadzīgs arī mitrums.

Latvijā norit labības kulšanas darbi
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Graudu saimniecības "Rīveri" jaunais zemnieks Valters Zelčs jau devīto gadu kuļ labību kādā Tukuma novada Džūkstes pagasta ceļmalas laukā. Kviešu lauks ir sauss un raža kopumā šogad ir laba. Taču ir saimniecības, kur veldres dēļ ziemas kviešu raža ir tikai lopbarības kvalitātē.

Sēžot pie kombaina stūres, Valters secina, ka šajā laukā arī jauniesētā ziemas kviešu šķirne bijusi laba izvēle, jo tā teju vispār nav sakritusi veldrē atšķirībā no citiem laukiem. Tiesa gan, ražība ir nedaudz zemāka.

"Ja tas nav pirmais gads, kad kombainieris kuļ, tad aptuveni arī uz aci var jau redzēt, ka raža pavisam noteikti šajā laukā nav slikta. Te varētu būt apmēram 6,5 tonnas. Te ir aptuveni 23 hektāri, un šis ir lauksaimnieka sapnis, jo tas ir perfekti līdzens un taisnstūra formas lauks," sacīja Zelčs.

Lai nokultu šo lauku, iepriekš bija vajadzīgas divas dienas. Bet šogad saimniecība tikusi pie jaudīgākas tehnikas. "Domāju, jau šodien šo lauku pabeigsim un vakara pusē jau varēsim iebraukt nākamajā laukā," sacīja zemnieks.

Vajadzīgs arī kvalificēts darbaspēks

Saimniecībā kopumā sējumi ir aptuveni 250 hektāru platībā. Zemnieks pastāstīja, ka šobrīd ģimenes saimniecībā ar darbu paši tiek galā bez papildu darbaspēka, arī tehnikas jaudas to ļauj darīt. Vienlaikus Valters arī kā "Zemnieku saeimas" pārstāvis vērtēja, ka darbarokas ražas novākšanas laikā gana daudzām saimniecībām ir problēma.

"No vienas puses, jā, tas ir izdevīgāk un vieglāk loģistikas ziņā, ka ģimene pati visu dara. Bet, protams, tas, ko var izjust šogad un vairākus pēdējos gadus, ir kvalificētu darbinieku trūkums, kas var ar šādu tehniku darboties. Iepriekš zemnieki vairāk runāja, ka pietrūkst mazkvalificēts darbaspēka, kas var piena fermās slaukt govis vai lasīt akmeņus uz laukiem, tad šobrīd es droši varu teikt, ka pietrūkst visa veida darbaspēka," sacīja Zelčs.

Viņaprāt, darbaspēka trūkums nav samaksas jautājums: "Īpaši kombainieriem atalgojums sezonā ir ļoti labs, es teiktu, krietni virs Latvijas vidējā atalgojuma. Tā problēma, visticamāk, ir, ka tas ir sezonāls darbs – viens mēnesis gadā. Un ne visi ir gatavi upurēt savu atvaļinājumu vai pārcelties to vienu mēnesi uz laukiem. Arī kopumā tas darbs nav viegls, un jābūt zināšanām par tehniku."

Graudkopis parādīja lauka vidū uz akas novietotus senus nesprāgušos lādiņus, kurus zemnieki joprojām ik gadu tur uziet. "Tā ir ikdiena, jo tieši šajā vietā Otrajā pasaules karā faktiski bija Kurzemes katls, tātad Lestenes un Džukstes apriņķis. Tā zeme ir tik ļoti piesārņota, ka

joprojām – pēc 80 gadiem – katru gadu, uzarot zemi, var atrast vismaz padsmit lādiņus.

Parasti, kad mēs tos atrodam, izsaucam sapierus, un viņi tos neitralizē," pastāstīja Valters Zelčs.

Svārstīgās cenas dēļ grūti plānot

Uz lauka vairākas kravas mašīnas kulšanas laikā pakāpeniski piepildās ar graudiem, un pēc nokulšanas tos tālāk no šīs saimniecības nogādā Dobelē. Runājot par graudu cenām, lai arī tās šogad bijušas arī rekordaugstas, tomēr zemnieks pauda, ka lielās svārstības rada spriedzi nozarē.

"Pirms okupantu iebrukuma Ukrainā graudu cenas bija 200–220 eiro par tonnu, tad liela daļa saimnieku savas cenas fiksēja, jo tolaik tā bija laba. Pēc Krievijas iebrukuma tie jau bija 300 eiro un vienu brīdi pat 430 eiro. Un tagad tā cena atkal ir 320 eiro par tonnu. Tā cena patlaban lēkā pat 100% robežās.

Līdz ar to jebkādas investīcijas saimniecībā ir ļoti grūti plānot šobrīd.

Bet šogad ir prieks, ka raža kopumā tīri laba. Un vēl arī pastāv iespēja graudu cenas fiksēt, ko izmantoja arī mūsu saimniecība, kad martā daļu no plānotās ražas cenas fiksējām. Taču tas ir kā spēlēt loterijā, nu, mēs varam vinnēt, varam arī zaudēt," pastāstīja Valters Zelčs.

No piena saimniecības uz graudu audzēšanu

Turpat Tukuma novadā Latvijas Radio viesojās arī bioloģisko zemnieku saimniecībā "Geidas", kur sastapa Gundegu un Oskaru Jēkabsonus.

Gundega un Oskars Jēkabsoni

"Mēs apsaimniekojam teju 90 hektārus zemes. Mēs pirms diviem gadiem pārprofilējāmies no piena saimniecības uz graudu audzēšanu. Tas bija daudzu iemeslu kopums, un dzīve vienkārši tā saliekas, ka ir jāmainās. Bet vēlāk jau, kad mēs redzam šī brīža degvielas cenas, elektrības cenas, algas utt., tad mums liekas, cik toreiz izdarītais bija pareizs, jo tagad būtu iestājies tas brīdis, ka lēmums mainīt nozari būtu jāpieņem tieši ekonomisku apsvērumu dēļ," pastāstīja Gundega.

Saimnieki rādīja jau nokulto lauku, secinot, ka raža ir laba. Arī šajā saimniecībā apliecināja, ka graudu – auzu un kviešu – cena ir svārstīga, bet laba.

"Burtiski pirms dažām minūtēm pieņēmām lēmumu pārdot auzas tieši šajā brīdī, jo cenas lēkā šurpu turpu. Un mēs uzreiz pēc kulšanas vedam graudus uz Dobeli, kur nododam glabāšanā. Tad mums ir iespēja jebkurā brīdī pieņemt lēmumu. Mēs pieņēmām lēmumu auzas tieši šodien pārdot. (..) Šobrīd zemākā cena ir speltes kviešiem, kurus mēs šogad pirmo gadu izmēģinājām, un viss sanāca gana labi, bet cena nav forša," atzina Gundega.

Viņa arī neslēpa, ka graudkopībā, saimniekojot tieši bioloģiski, ir gan ieguvumi, gan izaicinājumi neizpaliek. "Mums tad ir viegla sirds, ka mums pašiem nav jāstrādā ar tām ķimikālijām, bet arī vides ietekme man ir svarīga. Un ekonomiski mēs abi tiekam cauri, jo mums izdzīvošanai pietiek un dzīvojam mierīgi. Taču tie izaicinājumi ir augu maiņa, jo lopkopībā tas bija citādāk un likās vienkārši, bet šobrīd mēs esam sākuši mācīties un strādāt vairāk ar pasējām. Šogad mums lielākajā daļā labības lauku ir baltā āboliņa pasēja, lai samazinātu emisijas un ražotu organisko vielu un slāpekli augsnē."

Labības kulšanas laiks vēl ilgs pāris nedēļas, kas nozīmē, ka arī valsts autoceļus intensīvāk izmanto lauksaimniecības tehnika. Lai pārvietotos droši, kombainu vadītājiem un arī autobraucējiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Satiksmes ministrija vērsa uzmanību uz to, ka

pēdējo divu nedēļu laikā ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīta lauksaimniecības tehnika, dzīvību zaudējuši trīs cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt