"Rail Baltica" iecere Baltijas valstīs pašlaik virzās pēc iecerētā laika grafika, apliecināja Balgalis.
Projekta īstenotāji no visām trīs valstīm pulcēsies uz konferenci, kurā apspriedīs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas redzējumus par projektu un nākamos soļus tajā.
Balgalis pastāstīja, ka līgumi par Eiropas Savienības fondu finansējumu šim projektam varētu tik slēgti jau šajā gadā.
Viņš arī norādīja uz to, ka piecos mēnešos visā trases garumā izveidoti tehniskie risinājumi, esot atrisināti jautājumi par piekļuvi īpašumiem. Ja sākotnēji tika lēsts, ka “Rail Baltica” varētu skart aptuveni divus tūkstošus īpašumu, tad nu šis skaits esot mazāks par 1000.
Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par “Rail Baltica”, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.
Līdz šā gada rudenim turpinājās projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase. Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadus un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne.
"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
