Rīta Panorāma

Vanadziņa džeza trio – tiešraides koncerts Lielajā Dzintarā "Mīlestības dārzs ir aizaudzis"

Rīta Panorāma

Mišela Obama veidos pavāršovu bērniem

Saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Premjers: «Lauvas tiesa» ekonomikas atveseļošanas atbalsta aizies privātajā sektorā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 3 mēnešiem.

Lauvas tiesa no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, to Latvijas Televīzijas  raidījumā "Rīta panorāma" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), tādējādi noraidot izskanējušās bažas, ka vairumā finansējumu novirzīs valsts pārvaldē. 

Vaicāts par pārmetumiem, ka šī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš teica: "Tas ir, kā skatās."

"(..) Tas, ko varbūt sākumā pārprot, ir, ka, ja piemēram, nauda tiek sadalīta caur Ekonomikas ministriju, tā jau nav nauda Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, tā ir nauda, ar ko Ekonomikas ministrijas uzraudzībā finansē projektus, kas pamatā visi ir privātie projekti," skaidroja Kariņš.

Premjers pauda pārliecību, ka "lauvas tiesa" – virs 70-75% – no šīs naudas "nonāks privātās kabatās". "Jo ne jau valsts ir uzņēmējs, valsts apstiprina projektus, ko tad izpilda privātie uzņēmēji".

Ministru prezidents sacīja, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Premjers atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses. 

Runājot par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānismā Latvijai pieejamo finansējumu – 1,65 miljardiem eiro, Kariņš teica, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas ES piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības naudas varētu būt vairāk. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) LTV raidījumā gan pauda, ka Latvija savā plānā varēja ietvert pasākumus, ko varēja finansēt no aizņemtiem resursiem, kas pieejami uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem.

"Faktiski mēs varējām iesniegt plānu par 4 miljardiem eiro, nevis par 1,65 miljardiem eiro," izteicās Eiropas Parlamenta deputāts Zīle no Latvijas.

KONTEKSTS:

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. 

Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

FM otrdien, 9. februārī, iesniegusi izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK tiks nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti