Premjers: Dalība eirozonā izdara spiedienu uz nabadzīgākajām valstīm kāpināt algas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dalība eirozonā izdara spiedienu uz nabadzīgākajām valstīm kāpināt algas un nodrošināt to konverģenci ar Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, konferencē "Eiro 5 gadi Latvijā" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Pēc premjera teiktā, līdz ar pāreju uz eiro 2014. gada 1. janvārī tika pāršķirta jauna lappuse Latvijas vēsturē.

"Eiro ieviešana bija vēl viens pamatakmens, kas palīdzēja nostiprināt Latvijas neatkarību un veicināt tās iekļaušanos ekonomiski attīstītāko pasaules valstu saimē," sacīja Kučinskis, norādot, ka eiro vairoja drošības sajūtu.

Atskatoties uz eiro ieviešanu Latvijā, premjers uzsvēra vairākas lietas. Pāreja uz eiro Latvijā notika bez satricinājumiem un neērtībām iedzīvotājiem. Pārejas tehniskais process bija labi plānots un profesionāli īstenots. Eiro ieviešana Latvijā sakrita ar smagās ekonomiskās un finanšu sistēmas krīzes beigām – laiku, kad Latvijas ekonomiskā attīstība sāka strauji paātrināties.

"Eiro to veicināja ar ieguvumiem, kas saistīti ar izmaksu samazināšanos par valūtas maiņām, pazuda ažiotāža par lata iespējamo devalvāciju

kādu ārēju vai iekšēju satricinājumu iespaidā, jo latu nomainīja eiro. Arī pašreizējās problēmas Latvijas Banku tirgū un to risinājumi ir efektīvi, pateicoties Latvijas dalībai eiro zonā. Eiro ir nodrošinājis lielāku ekonomikas noturību pret ekonomiskajiem vai politiskajiem satricinājumiem," uzsvēra Kučinskis.

Viņš atzina, ka pēc eiro ieviešanas Latvijā nav būtiski pieaugušas ārvalstu investīcijas, kaut arī tas tika solīts.

"Taču ir jāatceras, ka šajā laikā ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā ievērojami pasliktinājās. Var tikai minēt, kāda būtu Ukrainas un Krimas notikumu ietekme uz investīcijām un izaugsmi, ja eiro nebūtu ieviests. Tāpat jāņem vērā, ka dzīvojam laikā, kad, neraugoties uz zemajām refinansēšanas likmēm, banku kreditēšana saglabājas zemā līmenī. Šī parādība ir vērojama ne tikai eirozonā, bet arī citur pasaulē," akcentēja Ministru prezidents.

Viņš atzina, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem diskusijās par eiro ieviešanu bija saistībā ar draudiem, kas it kā pastāv, ja bagātu valstu valūtas zonai pievienojas nabadzīgāka valsts.

"Valūtas kurss nevar būt noteikts tā, lai tas būtu vienlīdz atbilstošs visām dalībvalstīm.

Tomēr kritērijs nav bagātības līmenis, bet gan valsts spēja noturēt algu līmeni atbilstoši produktivitātei, kā arī valsts gatavība veikt reformas,

kas palielina ekonomikas noturību pret visa veida šokiem," teica Kučinskis.

Viņš atzina, ka dalība eirozonā izdara spiedienu uz nabadzīgākajām valstīm kāpināt algas un nodrošināt to konverģenci ar ES vidējo līmeni.

"Te ir divi ceļi, lai sasniegtu mērķi – ES vidējo dzīves līmeni. Pirmais paredz realizēt reformas, kāpināt produktivitāti un būt pacietīgiem. Otrs ceļš ir populisms, kas paredz darīt visu ātri un uzreiz, nerēķinoties ne ar kādām ekonomikas likumsakarībām. Dažu politiķu prasme uzburt absurdu ilūziju vienmēr ir drauds, kas sākumā liekas pavisam nevainīgs," teica premjers.

Kučinskis uzsvēra, ka eirozona nav piemērota populistiem, kas tic ātriem, vienkāršiem risinājumiem un kurus bieži vien atbalsta būtiska sabiedrības daļa.

"Eirozona ir laba nobriedušām nācijām, kas netic brīnumiem un ir gatavas grūti strādāt, lai pakāpeniski vairotu savu turību un ticību nākotnei," teica premjers.

Pēc viņa sacītā, Latvijas nacionālā valūta lats baudīja lielu sabiedrības uzticību daudzu gadu garumā. Eksperti latu dēvēja par atjaunotās Latvijas valsts izcilāko sasniegumu, tomēr sabiedrība bija gatava noticēt eiro.

"Šodien ticot sev un uzticoties citiem, ticot veselajam saprātam un ekonomikas likumiem, mēs tuvojamies mūsu primārajam mērķim – Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa sasniegšanai.  Eiro ir drošs palīgs šajā ceļā," uzskata Ministru prezidents.

Savukārt Eiropas Centrālās Bankas viceprezidents Luiss de Gindoss uzskata, ka no Latvijas var mācīties, kā soli pa solim nokļūt eirozonā, ievērojot nepieciešamās prasības, taču norādīja, ka šīs reformas nav pieturas punkts un norādīja arī uz vājajām vietām. “Salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Slovākija, Slovēnija un kaimiņiem Baltijā Latvijā ir vēl iespējama aktīvāka rīcība, lai celtu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Arī lielākas investīcija inovācijās ir vēlamas, lai izvairītos no konkurences zaudējumiem nākotnē. Taču apsveicamas ir vairākas Latvijas varas iestāžu iniciatīvas, piemēram, lai ierobežotu naudas atmazgāšanu, terorisma finansējumu, kā arī tas, ka bankas, kuras apkalpo ārvalstu klientus, maina savu biznesa modeli,” pauda de Gindoss.

Konferencē "Eiro 5 gadi Latvijā" eksperti izteicās arī par pašas eirozonas stabilitāti. Jau vairākus gadus eirozonas valstīs ir vērojama ekonomikas izaugsme, un vienotajai valūtai vislielākais atbalsts ir tajās valstīs, kurās tā ir, jo iedzīvotāji redz labumu gan veicot finanšu darījumus, gan ceļojot, taču tajā pašā laikā atbildīgās institūcijas nedrīkst atslābt. Ir jādomā  par to, kā pasargāt eiro no iespējamiem satricinājumiem. Piemēram, dalībvalstīm Eiropas Komisijai ir jāatrāda savi budžeta uzmetumi, pirms to apstiprina pašmājās, un eirozona arī kaldina plānus, kā paredzēt glābšanas mehānismu valstīm, kuras pēkšņi nokļūtu krīzē.

“Ar eirozonu ir tieši tāpat kā ar Rīgu – eirozona nekad nav īsti gatava. Vienmēr ir lietas, kuras var turpināt uzlabot, stiprināt un tieši to arī dara Žana Kloda Junkera Komisija kopā ar dalībvalstīm, domājot par lietām, kas būtu jāstiprina vēl vairāk, lai šī politiku koordinācija būtu daudz efektīvāka. Un iespēja, ka krīze no vienas valsts pārmetās uz otru, būtu samazināta līdz minimumam,”  norāda Eiropas Komisijas ģenerāldirektora vietniece Ilze Juhansone.

Vienotās valūtas grupai patlaban no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pievienojušās 19. To vidū visas trīs Baltijas valstis. Drīzumā eirozonā iestāties vēlas arī Bulgārija, kas to cer īstenot līdz 2020. vai 2021.gadam. Nopietni nolūki ir Horvātijai. Izņēma statusu sevi ir panākušas Dānija un Lielbritānija, bet Rumānija, Polija, Ungārija, Zviedrija, Čehija ar šo mērķi nesteidzas.

KONTEKSTS:

2019. gada 1. janvārī aprit 20 gadi, kopš sāka darboties eirozona, kā arī pieci gadi, kopš tai pievienojās Latvija. Mūsu valsts pirms pieciem gadiem kļuva par 18. monetārās savienības dalībvalsti. Pašlaik eirozonā ir 19 dalībvalstis, kurās dzīvo apmēram 340 miljoni cilvēku, un eiro kļuvusi par pasaules otro nozīmīgāko valūtu aiz ASV dolāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti