Pētījuma autors, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka jaunais novadu dalījums ir ievērojami izlīdzinājis novadu ekonomisko aktivitāti. Daudz lielāks skaits ir tādu pašvaldību, kurās ir harmoniska attīstība, – proti, vidēji augsta ekonomiskā aktivitāte gan darba dienās, gan brīvdienās.
Bērziņš norādīja, ka daļēji tas, iespējams, ir pandēmijas nopelns – cilvēki varēja gan strādāt, gan arī atpūsties savā novadā. Tas savukārt palīdzēja atjaunoties vietējam biznesam, un cilvēki varēja saņemt pakalpojumus daudz lielākā mērā uz vietas.
Pēc Bērziņa teiktā, dati rāda – iespējams, tas saglabāsies arī pēc pandēmijas. Viņš uzsvēra, ka tas būs lielākais jauno pašvaldību uzdevums, lai vienlīdzība saglabātos.
"Pašlaik aktuālākais jautājums ir, vai Covid-19 ietekme saglabāsies arī pēc pandēmijas un aizvien vairāk cilvēku dzīvos un strādās tieši reģionos. Jebkurā gadījumā šī krīze un attālinātais darbs ir unikāla iespēja reģioniem īstenot ilgtspējīgas novadu attīstības stratēģijas, lai piesaistītu sev iedzīvotājus ar labu izglītību un augstiem ienākumiem," norādīja Bērziņš.
Harmoniskāki novadi
Pētījumā mobilā tīkla statistikas analīze un izveidotās novadu ekonomiskās aktivitātes kartes. Pēc Bērziņa teiktā, tas uzskatāmi parāda, ka mazāku novadu apvienošana ir datos pamatots lēmums.
Pētījumā novadi tiek dalīti vairākās grupās:
- darbarūķi – augsta aktivitāte darbadienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās,
- harmoniskie – augsta un vidēji augsta aktivitāte darbadienās un vidēja aktivitāte brīvdienās,
- pašpietiekamie – vidēji augsta aktivitāte darbadienās un brīvdienās,
- mērenie – vidēja ekonomiskā aktivitāte darbadienās un brīvdienās,
- atpūtnieki – vidēji zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji augsta aktivitāte brīvdienās,
- ballētāji – zema aktivitāte darba dienās, bet augsta aktivitāte brīvdienās,
- hedonisti – minimāla aktivitāte darbadienās, bet maksimāli augsta aktivitāte brīvdienās,
- apātiskie – zema aktivitāte darbadienās un vidējā aktivitāte brīvdienās.
"Arvien vairāk novadu pēc apvienošanas ir iedalāmi harmoniskajos, mērenajos un pašpietiekamajos novados, vairs nav kādreizējo apātisko un hedonistu novadu, maz arī izteiktu ballētāju," stāstīja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka, analizējot jaunās pašvaldības, ir svarīgi apskatīt situāciju pirms un Covid-19 pandēmijas laikā, jo tā būtiski mainījusi iedzīvotāju uzvedību un arī ekonomisko aktivitāti dažādās Latvijas pašvaldībās, tāpēc pētījuma ietvaros izstrādātas divas jauno novadu kartes. Pirmā – 43 jaunveidojamās pašvaldības, balstoties uz 2018. gada datiem (pirms Administratīvi teritoriālās reformas). Otrā – 43 jaunveidojamās pašvaldības, balstoties uz 2020. gada datiem, kuros jau redzama Covid-19 pandēmijas ietekme.
Neraugoties uz būtisku aktivitātes kritumu Covid-19 laikā, 2020. gadā tikai Rīga ir saglabājusi darbarūķa statusu. Savukārt 14 jaunie novadi ierindojami harmonisko novadu sarakstā. Būtiski pieaudzis pašpietiekamo novadu skaits – 16, skaidri iezīmējot tās pašvaldības, kurās iedzīvotāju migrācija notiek pārsvarā sava novada ietvaros. Tas nozīmē, ka cilvēki turpat strādā, mācās, dzīvo, iepērkas un atpūšas.
LMT datu karte: 2018. un 2020. gads.
Avots: LMT
Bērziņš uzsvēra, ka pētījums parādīja – iedzīvotājiem vajadzīga ne tikai sakārtota vide, bet arī labklājība, lai viņi paliktu dzīvot savā novadā. Tādēļ, pēc viņa domām, jāiesaista visi pagastu un novadu iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā.
Saistībā ar pašvaldību vēlēšanām Bērziņš norādīja, ka tad, kad Latvijā bija 119 novadu, cilvēki varēja vairāk ietekmēt, kas notiek viņu pagastā. Savukārt sadalījums 43 novados nozīmē to, ka viņu vēlēšanu biļeteni dod lielāku ietekmi valsts kopējā politikā.
LU jau kopš 2016. gada analizē LMT mobilā tīkla notikumu statistiku, lai noteiktu gan reģionu ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju mobilitāti, gan arī, piemēram, Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu ievērošanu. Pētījuma ietvaros ir izstrādāta pieeja automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas sniedz ne tikai informāciju par aktuālo situāciju Latvijā, bet ļauj arī veikt apsteidzošas darbības un izteikt lielajos datos balstītas prognozes. LU BVEF un LMT izstrādātā pieeja pilnībā atbilst vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
