Pensionāri bažījas, ka pensiju indeksācija netiks līdzi inflācijas pieaugumam

Šomēnes visu pensionāru makos būs nedaudz lielāka pensija, jo gaidāma indeksācija, kas notiek reizi gadā oktobrī. Šogad visu pensiju indeksācijai no valsts budžeta nepieciešami vairāk nekā 24 miljoni eiro. Latvijas Radio sastaptie pensionāri gan bažījas, ka pensijas palielinājums nebūs pietiekams, jo arī preces un pakalpojumi kļūst dārgāki.

Pensionāri bažījas, ka pensiju indeksācija netiks līdzi inflācijas pieaugumamLinda Zalāne

Šogad tiek indeksētas pensijas, kas nepārsniedz 470 eiro. Ja pensija ir lielāka par šo robežu, tad indeksē to daļu, kas ir līdz 470 eiro un pārējo nepārskata. Izņēmums ir trīs kategorijas – politiski represētās personas, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem indeksē visu pensiju bez ierobežojumiem.

Latvijas Radio parunāja ar vairākiem pārdevējiem Rīgas centrāltirgū, jautājot, vai sagaida, ka līdz ar pensiju indeksāciju rocība būs lielāka. Kāda sieviete uzsvēra, ka ar pensiju izdzīvot nevar: "Man ir mantojumā tēva zeme. Mēs mokāmies, mēs apstrādājam. Es pa tirgu padzīvoju. Elektrība arvien ir dārgāka, viss paliek dārgāks. Mājai kurināmais jāpērk. Ja neviens nepalīdz, tad nevar. Pašam kaut kā jātiek [galā]. Man ir 70 gadu, un es vēl mokos."

Kāda cita pensionāre uzsvēra, ka cenšas pirkt nocenotas preces veikalos. Viņa atzina, ka pielikumu pie pensijas īpaši just nevar, jo dažādi maksājumi ir ļoti lieli. Tajā pašā laikā pensionāri indeksāciju gaida, jo katrs eiro ir nozīmīgs. Viena no pensionārēm gan norādīja, ka pielikums nav adekvāts un neatbilst dzīves līmenim. Viņai piebalsoja vēl kāda sieviete, uzsverot, ka cenas ir tā augušas, ka pielikumu nejūt.

Uzrunāto vidū ir arī vairāki sirmgalvji, kuri no intervijas atsakās, bet aizkadrā noplāta rokas, sakot, ka ikgadējais pielikums pie pensijas iepretim dzīves dārdzībai ir niecīgs.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis par pensiju indeksācijuLinda Zalāne

Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka lielai pensionāru daļai pensiju indeksācija nespēs kompensēt cenu pieaugumu. Ekonomists sacīja, ka inflācijas lielākais kāpums vēl ir priekšā, līdz ar to zināmā mērā indeksācija nespēs kompensēt gaidāmo cenu kāpumu. Tuvākajos mēnešos straujākais cenu kāpums gaidāms maksai par mājokli, transportu un pārtiku, un tas būs ļoti straujš iepretim pensiju indeksācijai.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska norādīja, ka pensijas indeksācijas mērķis nav mazināt plaisu turīgāko un mazturīgāko pensionāru vidū, bet gan nodrošināt piešķirtās pensijas aizsardzību pret pirktspējas krišanos.

"Ja cilvēkam ir lielāka šī pensija, tad viņam attiecīgi šis pieaugums būs lielāks, lai saglabātu šīs pensijas apmēra vērtību. Visas mazās pensijas mēs indeksējam ar visu apmēru. Ja pensija ir līdz 470 eiro, tad tiek indeksēts viss pensiju apmērs. Savukārt lielākai pensijai, kaut vai tā ir 500 eiro, tad mēs indeksējam šos 470 eiro, bet 30 eiro mēs neindeksējam," pastāstīja ministrijas eksperte.

Šogad visu pensiju indeksācijai no valsts budžeta nepieciešami vairāk nekā 24 miljoni eiro. Vecuma pensijas saņem vairāk nekā 433 tūkstoši cilvēku. No tiem līdz 470 eiro saņem 75% pensionāru. Virs 470 eiro saņem 19%. Savukārt 6% ir trīs izņēmuma kategorijas, kurām indeksē visu pensijas apmēru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt