Pensiju indeksācija no augusta kļūst mazāk ticama

Pensiju indeksācija no augusta kļūst mazāk ticama, liecina Saeimas pārstāvju teiktais. Līdz ar šonedēļ atlikto jautājumu līdz Saeimas sēdei jūlija vidū plānots sagatavot scenāriju par pensiju indeksēšanu no septembra un vienkopus apstiprināt atbalsta pasākumus plašākai sabiedrībai gaidāmo apkures izmaksu pieauguma kompensēšanai. 

Koalīcija aizvien nespēj vienoties par pensiju indeksācijas organizēšanu

Valdības iepriekš virzītajās pensiju likuma izmaiņās paredzēja šā gada septembrī valsts pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskatīt 1. septembrī. Arī politiski represētajām personām, 1. grupas invalīdiem un Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju neatkarīgi no tās apjoma paredzēja pārskatīt 1. septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu. 

Pensiju indeksācija no augusta kļūst mazāk ticama
00:00 / 03:57
Lejuplādēt

Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jūnijā pēc garām diskusijām virzīja priekšlikumu par pensiju indeksāciju jau no augusta. Priekšlikuma iesniedzējs komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) no šīs idejas nevēlas atteikties.

Viņš sacīja: "Tiešām neredzu neko sliktu, ja, piemēram, gan septembrī indeksācijas rezultātā iegūtu 30 eiro un augustā varbūt nedaudz mazāk. Tas jau nav nekas daudz katra cilvēka makā, bet jebkurā gadījumā ātrāka indeksācija nodrošinātu lielāku ieguvumu. Vēl būs diskusijas koalīcijā, bet es savu priekšlikumu neatsaukšu."

Skride arī paredzējis, ka, šādām likuma izmaiņām kavējoties un nepaspējot indeksāciju sagatavot līdz augustam, pārrēķinu var izdarīt arī vēlāk – septembrī.

Tomēr citi koalīcijas partneri par šiem priekšlikumiem kļuvuši atturīgāki.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja vietniece Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) norādījusi uz aprēķiniem par inflācijas rādītājiem vasarā. Pēc tiem vadoties, ieguvums no pensiju indeksācijas augustā būtu salīdzinoši niecīgs. Tā vietā septembri par pensiju indeksācijas laiku plāno likumā paredzēt pastāvīgi, nevis tikai šogad. 

Vērtēs arī atbalsta maksājumu nākamajai apkures sezonai 

Ātrāka pensiju indeksācija nedrīkst kļūt par priekšvēlēšanu pasākumu, pamatoja Čakša. Viņas partijas biedrs Arvils Ašeradens arī uzsvēra, ka līdz Saeimas sēdei jūlija vidū koalīcijas partneri un ministrijas vērtēs, vai rudenī paredzēt senioriem arī vienreizēju atbalsta maksājumu. Vienlaikus sagaidāmi arī lēmumi par visu apkures veidu augošo izmaksu kompensēšanu plašākai sabiedrībai.

"Tas ir praktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem. Gan tiem, kuri izmanto centrālo apkuri, gan individuāliem gāzes apkures klientiem, gan granulu apkures lietotājiem. Un mums ir liels daudzums malkas apkures lietotāju, līdz 20% valsts iedzīvotāju. Tā kā tas attieksies uz visiem valsts iedzīvotājiem. Protams, mums ir divas prioritārās grupas: seniori un ģimenes ar bērniem," atzīmēja Ašeradens.

Nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma visu apkures veidu lietotājiem, paredz Labklājības ministrijas sagatavotais un valdībā atbalstītais ziņojums. Pēc Ašeradena stāstītā, tuvāko nedēļu izaicinājums ir rast korektu atbalsta mehānismu malkas apkures klientiem, jo liela daļa malkas tirgus ir ēnu sektorā. Piemērs – malkas pārdevēji par darījumu reti izsniedz kvītis, uz kuru datiem varētu balstīt atbalsta aprēķinus.

Bijuši priekšlikumi indeksēt divreiz gadā

Vienlaikus pensiju indeksācijas jautājumā iepriekš atbalstu nav guvuši opozīcijas priekšlikumi. "Saskaņas" frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs rosināja atkarībā no vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām pensiju indeksāciju šobrīd saspringtajā situācijā organizēt divreiz gadā – 1. septembrī un arī 1. aprīlī.

Deputāts pamatoja, ka inflācijas rādītāji rudenī neuzrādīs patieso problēmu apjomu apkures sezonas laikā.

Klementjevs norādīja: "Vēl vienu indeksāciju es ļoti gribēju, jo inflācijas rādītājus vērtē par iepriekšējiem 12 mēnešiem. To, cik reāli sadārdzinājusies apkure, granulas, malka, uzzināsim tikai apkures sezonas sākumā. 1. aprīlī dati par iepriekšējiem 12 mēnešiem ietvertu šīs izmaiņas, un tad mēs redzētu, cik reāli grūtāk ir izdzīvot cilvēkam ar minimālo ienākumu. Tomēr komisija šo priekšlikumu arī noraidīja. Šodien ļoti žēl, bet ne ministrijā politiskajā līmenī, ne komisijā nav profesionāļu, kuri var izvērtēt, ka jā – par to pašu pensijas apjomu varēs nopirkt daudz mazāk."

Saeimas sēde, kurā lems par pensiju indeksācijas termiņa izmaiņām un atbalsta pasākumiem apkures izmaksu kompensēšanai, sagaidāma 14. vai 21. jūlijā.

KONTEKSTS:

Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.  

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. 

Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt