Taču ietekmes uz vidi novērtējums būs pamats, lai uzsāktu lidostas tehniskā plāna izstrādi un piesaistītu līdzekļus lidostas attīstībai, tā uzsver lidostas saimnieki - Daugavpils pašvaldība, kurai pieder lidostas zeme.
Ik mēnesi par šo zemi, kas savulaik iegādāta kredītā, no Daugavpils pilsētas kases aiziet 12 000 eiro. Kopējais pašvaldības ieguldījums lidostas attīstībā novērtēts ap 300 000 eiro. Tomēr, lai varētu nodrošināt lidojumus, nepieciešami desmiti miljonu.
Interese no privātajiem investoriem ir, apliecina lidostas saimnieki, taču pagaidām neviens nav izšķīries ieguldīt līdzekļus objektā, kas peļņu, visticamāk, tik ātri nenesīs. Tomēr Daugavpils lidosta pilsētai ir tikpat liels izaicinājums kā savulaik Rotko centrs.
Aizvadītas nedēļas nogalē noslēdzās sabiedriskā apspriešana, kas nepieciešama uzsāktajam lidostas attīstības ietekmes uz vidi novērtējumam. Viena no galvenajām apspriešanas pozīcijām - antropogēnās slodzes pieaugums, satiksmes intensitātes palielinājums un troksnis.
Iedzīvotāju interese maza, faktiski nav, jo patiesībā pirmie plāni lidojumu uzsākšanai niecīgi, tādi, ka varēs sauļoties uz skrejceļa, ar humoru saka Daugavpils lidosta valdes loceklis Jānis Kudiņš.
Faktiski tas nozīmē četras pacelšanās un četras nolaišanās diennaktī. Tas, ka Lociku jeb lidlauka apkaimes iedzīvotāji uz to tik mierīgi reaģē, var izskaidrot ar pieredzi no padomju gadiem, kad lidlauka skrejceļš bija spējīgs uzņemt visu kategoriju militārās kravas lidmašīnas. Lidlauks savulaik kalpoja kā iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka bāze, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji MiG 23 un MiG 27, saka Daugavpils novada domes attīstības nodaļas pārstāve Olga Lukaševica.
Taču ar apkaimes iedzīvotājiem ir jārēķinās - lidostas attīstības notiks, uzsver Olga Lukaševica.
Cik ātri lidosta attīstīsies, neviens šobrīd prognozēt nevar, taču darbs notiek, lai lidosta sāktu darbu, uzsver Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis.
Par Daugavpils lidostu interesi jau iepriekš izrādījuši vairāki ārvalstu investori, taču līdz šim viss bijis tikai sarunu līmenī un to var saprast, neslēpj Jānis Kudiņš.
Lai uzsāktu lidojumus nepieciešami desmitiem miljonu eiro, pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Citas Latgales pašvaldības, kas savulaik izteica atbalstu Daugavpils lidostas projektam un cerēja uz kādu plašāku Eiropas programmas naudu, šobrīd ietur pauzi, arī Daugavpils novads, stāsta priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins.
Cerība uz Eiropas naudas piesaisti Daugavpils lidostai varētu būt nākamajā plānošanas periodā, ja vien tā būs arī valsts interesēs, un tas būs kārtējais izaicinājums, gluži kā savulaik Rotko centrs, uzsver Daugavpils lidostas apsaimniekotāji.