Zemeņu lauks pilns, arī jau puvušas ogas
“Ja godīgi, tik grūts gads kā šogad mums nav bijis. Mēs zemenes audzējam deviņus gadus, bet šogad, neskatoties uz to, ka Covid-19 krīzes laikā daudzi palikuši bez darba, mums ir pilns lauks ar cilvēkiem, bet joprojām nevar nolasīt ražu,” stāsta saimniece Zane Sigale.
Viņa izrāda zemeņu platības, kuras Talsu novada Ārlavas pagastā Puriņu saimniecībā stiepjas septiņos hektāros. Ražas kulminācija bijusi jau pirms pāris nedēļām, kad lauki iekrāsojušies īpaši sarkani, jo šī sezona zemenēm bijusi labvēlīga. Sezonas darbinieku piesaistīšanas problēmas ir ik gadu, taču šovasar tas ir īpaši akūti, jo ārkārtas situācijas ierobežojumu laikā nebija iespējams piesaistīt plānotos viesstrādniekus.
“Nav svarīgi, cik daudz cilvēku uz lauka, bet kādi un kā lasa zemenes.
Šobrīd man ražu glābj jaunieši. Bet pieaugušie vai bezdarbnieki nenāk darīt šo smago darbu, lai arī ko valdība mums nestāstītu par tūkstošiem, kas ir bez darba.
Tas ir tas, ko daudzi lauksaimnieki saka par ukraiņiem vai citiem viesstrādniekiem: viņi jāieved tikai tāpēc, ka viņi jau ir kvalificēti ogu lasīšanā gadiem un dara to ātri,” skaidro zemeņu audzētāja.
Pašlaik divos laukos strādnieki novāc vēlās zemeņu šķirnes. Vienlaikus darba roku trūkuma dēļ jau vērojamas sekas un ir jāvāc arī sapuvušas ogas, kas vienā no laukiem redzamas teju katrā vagā. Dienā tur vajadzīgi aptuveni 80 zemeņu lasītāji.
“Ķekariem jau ir puvušās ogas, jo cilvēku trūkuma dēļ nav iespējams visu nolasīt laikus. Es ceru, ka zaudējumi nebūs pārāk lieli, bet izskatās, ka kāds hektārs būs nopuvis. Katru reizi, kad šeit lasām ogas, tad pa paletēm ir jāizved puvušās ogas, par kuru izvākšanu arī šobrīd ir jāmaksā. Bija tāds rādītājs – trīs kastes puvušas zemenes, viena ar normālām ogām,” stāsta Sigale.
Šajā saimniecībā maksā par nolasītajiem kilogramiem. Vidēji mēnesī ogu lasītājs saņem no 450 līdz 650 eiro uz rokas, bet tie, kas ražīgāk lasa ogas, var saņemt arī ap 1000 eiro, lēš saimnieki.
Melleņu lasīšanas laiks tuvojas
Savukārt krūmmelleņu audzētājiem ražas kulminācija paredzama tuvākajās nedēļās. Kaibalas uzņēmuma “Blueberry land” vadītājs Aleksejs Fomičovs gan atzīst, šajā sezonā ir liela interese par vakancēm, iespējams, tādēļ, ka plaši izskanējušas zemeņu audzētāju problēmas ar strādnieku piesaisti.
“Vakar sākām mazliet lasīt pa vienam, diviem cilvēkiem, bet pēc divām nedēļām mums vajadzēs jau 60 ogu lasītājus. Protams, salīdzinot ar citiem gadiem, interese ir aktīva, saraksti ir pilni, mums tagad ir 250 pretendenti. Bet pēc mūsu pieredzes - rezultātā atbrauc puse. Turklāt šogad liela daļa pretendentu ir no pilsētas bez pieredzes ogu lasīšanā, un tas nozīmē, ka būs liela rotācija, jo pieredze rāda, ka viņiem vienkārši nepatīk šis darbs,” skaidro Fomičovs.
Arī melleņu audzētājs ik gadu nodarbina viesstrādniekus no Ukrainas un Uzbekistānas. Taču šogad to nedarīs, jo strādniekus ievest ļauts, noslēdzoties ārkārtas situācijai no 10. jūnija, bet dažādu atļauju nokārtošana prasa vēl pusotru mēnesi.
“Lai dažādotu riskus, vajadzīgs, lai puse vai trešdaļa [strādnieku] būtu no ārvalstīm. Ja ārvalstnieki atbrauc uz šejieni, (..) viņi domā tikai par darbu un viņiem ir motivācija nopelnīt,” stāsta Fomičovs.
Šajā saimniecībā divos laukos kopumā mellenes aug 51 hektāra platībā. Strādniekiem mēneša alga ir aptuveni 900 eiro pēc nodokļu nomaksas, ja salasa ap 40 kilogramu dienā. Fomičovs vēl piebilst, ka šogad pavasara salnās bojā gājusi puse no potenciālās krūmmelleņu ražas, taču darba tāpat netrūks.
Zemeņu lasīšanas sezona ilgs vēl līdz augusta vidum, savukārt melleņu audzētāji strādniekus nodarbinās līdz septembra vidum.
