Ogu vērtība ne tik daudz naudā mērāma, cik ieguldītajā darbā, saka Māra. Lielogu mellenes nav pašmāju augs, sākotnēji iegādājušies dārgus, bet nederīgus stādus, nācies 8 hektārus pārstādīt, tie bijuši lieli zaudējumi.
“Vīram jūrmalā bija zeme, man vectēvam, visu ieguldījām purvā, visu ogās… Dēls, kurš mācās ASV, atbrauca un paskatījās, ko te es esmu izdarījusi, un jautāja - mamma, vai tu esi izrēķinājusi, cik tev te vajag ieguldīt? Es teicu – nē.. Būtu rēķinājusi, nebūtu sākusi,” atzīst Rudzāte.
Pērn ogu bija ļoti maz, desmitā daļa no tā, kas šogad, jo iepriekšējā ziemā neieviesās pumpuri. Toties tagad ir rekordraža saldo ogu.
Lai lauku nolasītu, vajadzētu 120 strādniekus, ir tikai 50, vairums viesstrādnieku no Ukrainas. Viņu nogādāšana šeit ir sarežģīta.
Polijā un citās Eiropas valstīs viņi aizbrauc pie saimnieka un lasa ogas. Papīri nav jākārto.
“Mums - es saņemu parakstus, pases kopijas, eju uz imigrācijas dienestu un taisu izsaukumu. Par katru maksāju 60 eiro, bet viņiem Ukrainā jāiet uz mūsu vēstniecību un jāsaņem vīza un katram jāmaksā 45 eiro,” stāsta Māra.
“Esmu apmierināta, es uz šejieni braucu piekto gadu, man viss patīk. Dzīvojam tepat uz vietas, apmierina gan peļņa, gan attieksme,” saka ogu lasītāja Svetlana no Ukrainas.
Ogu lasītāji dzīvo tepat pie lauka kempinga mājiņās, ir virtuve, kur paši var gatavot ēdienu.
Atsevišķi politiķi ir iebilduši, pret viesstrādnieku ņemšanu darbā, uzskatot, ka jāizmanto Latvijas darbaspēks.
“Kāpēc vietējie nenāk? Es nezinu! Mums ir 85 tūkstoši bezdarbnieku, mēs esam iztērējuši reklāmām 1000 eiro, esam ielikuši reklāmas Ludzā, Talsos, Alūksnē, Gulbenē, esam reklamējušies “Facebook”…” stāsta Māra.
“Es neesmu par to, ka visu gadu pievestu viesstrādniekus bez jebkāda regulējuma, bet kas attiecas uz sezonas strādniekiem ogu vākšanā, šis jautājums mūsu valdošām aprindām būtu jāsaprot,” uzskata Māra Rudzāte.
Šobrīd veikali ņem pretī visu, cik vien var dot, katru dienu brauc cilvēki ar spaiņiem un groziņiem paši lasīt sev ogas, par kurām jāmaksā lētāk nekā tirgos. Un kaut arī mellenes ir vienas no dārgākajām ogām, pēc tām pieprasījums aizvien pieaug. Platības palielina Polijā, Francijā un Vācijā; Ukrainā stādījumus grasās palielināt līdz miljonam hektāru. Iespējams, ka tad viesstrādniekus dabūt būs aizvien grūtāk.
Atliek cerēt uz to, ka ar laiku pašmāju bezdarbnieki mainīs savu attieksmi pret sezonas darbiem un līdztekus pabalstiem vēlēsies arī kaut ko nopelnīt, saka ogu audzētāji.
